Hēlijs (mitoloģija)

Hēlijs (sengrieķu: Ἥλιος (Hēlios)) sengrieķu mitoloģijā ir saules dievs, Hiperīona dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta Teja un Eirifāsija. Viņš pieder pie pirmsolimpiskā laika.^[1]

Tā kā mīt augstu debesīs, viņš redz visu cilvēku un dievu darbus. Hēlijs dāvā dzīvību un ar aklumu soda noziedzniekus. Viņš dzīvo greznā pilī, tronis viņam ir izveidots no dārgakmeņiem. Vēlākajā antīkajā pasaulē ticis identificēts ar Apollonu, bet abi tika uzskatīti par diviem atsevišķiem dieviem, jo Hēlijs bija titāns, bet Apollons — Olimpa dievs. Romiešu mitoloģijā Hēlijam atbilst saules dievs Sols.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Mitoloģijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1993. 185. lpp. ISBN 5-89960-045-4.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hēlijs.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Theoi Greek Mythology raksts (angliski)
Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[MI1-1] 1,0 ^1,1 Mitoloģijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1993. 185. lpp. ISBN 5-89960-045-4.

[1]