Vikipēdija

Mēslumušas

(Pāradresēts no Mēslumušu dzimta)

Mēslumušas jeb mēslu mušas, mēslumušu dzimta (Scathophagidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie mušu virsdzimtas (Muscoidea). Mēslumušu dzimta ir salīdzinoši neliela un līdz 2007. gadam dzimtā bija aprakstītas ap 500 sugas no 66 ģintīm.[2] No tām Palearktikā konstatētas ap 220 sugas[3] no 38 ģintīm,[4] bet Latvijā 28 sugas.[5]

Mēslumušas
Scathophagidae (Latreille, 1802)
Dzeltenā mēslumuša (Scathophaga stercoraria)
Dzeltenā mēslumuša (Scathophaga stercoraria)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
KārtaDivspārņi (Diptera)
ApakškārtaMušveidīgie (Brachycera)
InfrakārtaMušu infrakārta (Muscomorpha)
VirsdzimtaMušu virsdzimta (Muscoidea)
DzimtaMēslumušas (Scathophagidae)
Sinonīmi
  • Scatophagidae
  • Cordyluridae
  • Scopeumatidae[1]
Iedalījums

2 apakšdzimtas:

Mēslumušas Vikikrātuvē

Izplatība

labot šo sadaļu

Mēslmušu kāpuri parasti dzīvo uz sauszemes un, kā liecina dzimtas nosaukums, attīstās zīdītāju mēslos. Kāpuri bieži sastopami tādās vidēs kā pļavas un purvi, kā arī strautu un upju krasti.[6]

Kopumā lielāka sugu dažādība sastopama ziemeļu puslodē, un līdz šim Dienvidu puslodē ir zināmas tikai 5 sugas, no kurām divas mājo arī ziemeļu puslodē. Viena no visbiežāk sastopamajām mušu sugām ziemeļu puslodē ir dzeltenā mēslumuša (Scathophaga stercoraria), kas sastopama arī Latvijā.[7] Toties citām sugām ir ļoti ierobežota izplatība un sastopamas salīdzinoši nelielās teritorijās, piemēram, Nanna longicornis, kas mājo tikai Vācijas dienvidos un Čehijā.[8]

Apraksts

labot šo sadaļu
 
Mēslumušām ir salīdzinoši gari spārni, attēlā mēslumuša (Scathophaga furcata)

Pieaugušie īpatņi

labot šo sadaļu

Pieaugušo īpatņu krāsa ir diezgan variabla, raksturīgs salīdzinoši liels apmatojums un gari spārni, kas bieži ir ar zīmējumiem vai krāsaini.[1]

Preimaginālās stadijas

labot šo sadaļu

Mēslumušu kāpuri ir balti, ar cilindrisku ķermeni. Trešās fāzes kāpuri parasti ir 4—14 mm gari. Ķermeņa priekšējais gals ir raibs, aizmugurējais gals ir resnāks un nošķelts, bieži ar dažām īsām konusveidīgām daivām apkārt spirakulārajai plāksnītei.[6]

Kāpura ķermenis sastāv no neattīstītas galvas, trim torakāliem segmentiem un astoņiem abdomināliem segmentiem. Galva satur mazu kārpiņu pāri, ūsiņas un maksilārus tausteklīšus. Iekšējais cefalofaringeālais skelets satur mutes āķīšus, kuri apakšā satur izaugumus un kuru forma variē no tieviem līdz resnākiem atkarībā no barošanas paradumiem. Torakālie un abdominālie segmenti ir gludi vai ar transversālām īsu radžu rievām. No ventrālās puses uz vēdera segmentiem ir ložņājoša rieva.[6]

Attīstība

labot šo sadaļu

Mātītes ielien ūdenī un dēj olas uz citu kukaiņu, piemēram maksteņu un divspārņu, olu kopumu virsmas. Radušies kāpuri sāk baroties ar olām un želejmasu, kas ir apkārt kukaiņu olām.[6] Uz sauszemes dzīvojoši kāpuri pārvēršas par kūniņu, kura tālāk attīstās augsnē zem kāpuru barībai izmantotā substrāta.[9]

Ekoloģija

labot šo sadaļu

Pieaugušie īpatņi barības iegūšanai apmeklē zīdītāju mēslus un ziedus.[9]

Mēslumušu kāpuri ir saprofāgi, fitofāgi, parazīti vai plēsēji.[10] Plēsīgie kāpuri barojas ar bezmugurkaulnieku kāpuriem, tajā skaitā divspārņu kāpuriem. Dažu sugu (no Scathophaga, Acanthocnema, Hydromyza ģintīm) kāpuri ir īsti ūdens iedzīvotāji, kuru ekoloģija un bioloģija joprojām ir slikti izpētītas. Daži no šiem kāpuriem ir zemūdens augu lapu minieri, piemēram, Hydromyza livens. Citi kāpuri attīstās brīvi ūdenī, piemēram, Acanthocnema ģints, dzīvojot straujos strautos un barojoties ar ūdens kukaiņu olām.[6]

Sistemātika

labot šo sadaļu

Mēslumušu dzimta (Scathophagidae)

Dažas ģintis

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Peter C. Barnard (2011). The Royal Entomological Society Book of British Insects. pp 400. Wiley-Blackwell. ISBN 978-1-4443-3256-8
  2. ↑ Stuart G. Ball (2007). Key to the British Scathophagidae (Diptera) Arhivēts 2014. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē.. Vol.3(1)
  3. ↑ František Šifner (2008). A catalogue of the Scathophagidae (Diptera) of the Palaearctic region, with notes on their taxonomy and faunistics[novecojusi saite]. Acta Entomologica Musei Nationalis Pragae. 48(1), pp. 111-196. ISSN 0374-1036
  4. ↑ František Šifner (2009). Additions and corrections to the Catalogue of the Scathophagidae (Diptera) of the Palaearctic Region[novecojusi saite]. Acta Entomologica Musei Nationalis Pragae. 49(1), 293–295. ISSN 0374-1036
  5. ↑ «Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 2. oktobrī.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Jovier Oscoz, David Galicia, Rafael Miranda (2011). Identification Guide of Freshwater Macroinvertebrates of Spain. New York. Springer. doi:10.1007/978-94-007-1554-7 ISBN 978-94-007-1554-7
  7. ↑ Dabas dati: Dzeltenā mēslumuša
  8. ↑ Three new species of the family Scathophagidae (Diptera) from the Palaearctic region with a redescription of the male of Amaurosoma longicorne
  9. ↑ 9,0 9,1 Mike Picker, Charles Griffiths & Alan Weaving (2004). Field Guide to Insects of South Africa. Struik Publishes (a division of New Holland Publishing (South Africa) (Pty) Ltd.) ISBN 1-77007-061-3
  10. ↑ Alison Holmes Purcell (2007). Benthic Macroinvertebrates and Ecological Assessments: Examining the Biological Potential of Urban Stream Restoration in the San Francisco Bay Area. ProQuest

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mēslumušas&oldid=3227453"