Amerikas Valstu Konfederācija

11 Dienvidu štatu izveidota valstu savienība Amerikas pilsoņu kara laikā
(Pāradresēts no Amerikas konfederācija)

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America, CSA), pazīstama arī kā Konfederācija (the Confederacy) jeb vienkārši "Dienvidi" (the South), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša federāla valsts, kas sastāvēja no 11 ASV dienvidu štatiem, kuros vēl joprojām pastāvēja verdzības sistēma. Sākoties Amerikas pilsoņu karam, dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu Džefersonu Deivisu priekšgalā.

Amerikas Valstu Konfederācija
Confederate States of America
Amerikas Valstu Konfederācijas karogs Amerikas Valstu Konfederācijas ģērbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze("Under God, our Vindicator (oficiālā kopš 1861.)
Deo vindice (latīņu valodā; tradicionālā)
Himna""God Save the South" "
Location of United States of America
GalvaspilsētaMontgomerī (līdz 1861. gada 29.maijam)
Ričmonda (līdz 1865. gada 2-3.aprīlim)
Denvila (līdz 1865. gada 10.aprīlim)
38°53′N 77°2′W / 38.883°N 77.033°W / 38.883; -77.033
Lielākā pilsēta Ņūorleāna (līdz 1862. gada 1. maijam)
Valsts valodas angļu valoda (de facto)
Valdība Konstitucionāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Džefersons Deiviss
 -  Viceprezidents Aleksandrs Stīvenss
Neatkarība1 no ASV 
 -  Deklarēta 1861. gada 4. februārī 
 -  Likvidēta 1865. gada 5. maijā 
Platība
 -  Kopā 1 995 392 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 1860. gadā 9,103,332 
Valūta Konfederācijas Štatu dolārs ($)vai (C$)
Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).

VēstureLabot

1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai Tenesī (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)[1], Ārkanzasa (6. maijā)[2], Ziemeļkarolīna (20. maijā) un Virdžīnija (17. aprīlī). Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km2, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija Džefersons Deiviss. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

Konfederācijas štatiLabot

štats karogs izstāšanās no ASV iestāšanās Konfederācijā Savienības spēki ieņēma reintegrācija ASV
Dienvidkarolīna   20. decembris 1860 8. februāris 1861 1865 9. jūlijs 1868
Misisipi   9. janvāris 1861 8. februāris 1861 1863 23. februāris 1870
Florida
 
10. janvāris 1861 8. februāris 1861 1865 25. jūnijs 1868
Alabama   11. janvāris 1861 8. februāris 1861 1865 13. jūlijs 1868
Džordžija   19. janvāris 1861 8. februāris 1861 1865 pirmā reintegrācija 21. jūlijs 1868; otrā reintegrācija 15. jūlijs 1870
Luiziāna   26. janvāris 1861 8. februāris 1861 1863 9. jūlijs 1868
Teksasa   1. februāris 1861 2. marts 1861 1865 30. marts 1870
Virdžīnija   17. aprīlis 1861 7. maijs 1861 1865 (Rietumvirdžīnija — 1861 год) 26. janvāris 1870
Ārkanzasa   6. maijs 1861 18. maijs 1861 1864 22. jūnijs 1868
Ziemeļkarolīna   20. maijs 1861 21. maijs 1861 1865 4. jūlijs 1868
Tenesī   8. jūnijs 1861 2. jūlijs 1861 1863 24. jūlijs 1866
Misūri   31. oktobris 1861 28. novembris 1861 1861 štats atradās savienības armijas kontrolē
Kentuki   20. novembris 1861 10. decembris 1861 1861 štats atradās savienības armijas kontrolē
Arizona   6. marts 1861 14. februāris 1862 1862 štats ASV sastāvā kopš 1912

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot


AtsaucesLabot

  1. https://web.archive.org/web/20071012191004/http://gen.1starnet.com/civilwar/tnord.htm
  2. https://web.archive.org/web/20071012190914/http://gen.1starnet.com/civilwar/arord.htm