Mārtiņš Gīze (vācu: Martin Giese, ap 1560–1589) bija Rīgas jurists, viens no galvenajiem namnieku opozīcijas vadītājiem Kalendāra nemieru laikā.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis Rīgas pilsoņa ģimenē, studēja Kēnigsbergas, Vitenbergas un Helmštates universitātēs. Kalendāra nemieru laikā 1584. gada rudenī advokāts Mārtiņš Gīze un vīndaris Hanss Brinkens kļuva par nemierinieku līderiem. Rīgas namnieki ieguva pilnīgu varu pār pilsētu, bet sākās cīņa par ietekmi starp Lielo ģildi un Mazo ģildi.

1586. gadā pie Bukultu pils ieradās Polijas-Lietuvas karaspēks Jirgena Fārensbaha vadībā, kas pārcēlās pāri Daugavai uz Spilvi un sāka būvēt nocietinājumus. Mārtiņš Gīze devās uz Stokholmu lūgt Zviedrijas karaļa aizbildniecību pār Rīgu, taču saņēma atteikumu. 1586. gada 9. decembrī nomira Stefans Batorijs un namnieki starpvaras periodu izmantoja, lai ieņemtu nocietinājumus Spilvē.

1589. gadā ieradās jaunā Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda III sūtniecība, kas apmierināja vairākas namnieku prasības, taču rīdziniekiem nācās apcietināt Gīzi un Brinkenu, kurus pēc spīdzināšanas kā dumpiniekus 1589. gada 2. augustā sodīja ar nāvi.

Literatūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu