Kamaniņu braukšana
Kamaniņu braukšana ir ziemas sporta veids, kurā sportists ar speciālām kamaniņām brauc pa īpašu dabiskā vai mākslīgā ledus trasi. Sacensības notiek gan ar vienvietīgajām, gan ar divvietīgajām kamaniņām. Sievietes un vīrieši sacenšas ar abu veidu kamanām, jauktie pāri tikai ar divvietīgajām.
Kamaniņas ir apmēram 15 cm augstas, to garums ir 120—150 cm.[1] Vienvietīgo kamanu masa nedrīkst pārsniegt 22 kg, divvietīgo — 24 kg.[1] Trases parasti ir 800—1200 m garas un 140—160 cm platas, tajās jābūt vismaz piecām virāžām.[1] Viena no trasēm atrodas arī Siguldā.
Sacensībās vietu sadalījumu nosaka pēc noteikta braucienu kopskaita laika summas. Pasaules kausa sacensībās katrā posmā tiek aizvadīti divi braucienu, Pasaules čempionātā un Olimpiskajās spēlēs vieninieki aizvada četrus braucienus, divnieki — divus. Pastāv arī komandu stafete, kurā piedalās pa vienam vieniniekam no katra dzimuma un viens divnieks. Šajā stafetē komanda startē kopā, katram sportistam uzsākot braucienu uzreiz pēc iepriekšējā komandas dalībnieka finišēšanas.
Vēsture
labot šo sadaļuKamaniņu braukšana ir radusies 19. gadsimta beigās Šveicē.[1] 1883. gadā Davosā notika pirmās starptautiskās sacensības.[1] Pēc sešiem gadiem Vācijā ir tikušas izgatavotas pirmās specializētās kamaniņas.[1]
Sākotnēji kamaniņu braukšanas sekcija bijusi iekļauta FIBT, 1957. gadā tika dibināta Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL), kuras sastāvā 2004. gadā bija 47 valstu federācijas.[1] 1993. gadā tika dibināta Latvijas Kamaniņu sporta federācija, kas 1992. gadā tika uzņemta gan FIBT, gan FIL.[1]
Kopš 1914. gada notiek Eiropas čempionāts, 1955. gada — Pasaules čempionāts, 1981. gada — Pasaules kausa sacensības. 1964. gada ziemas olimpisko spēļu programmā tika iekļauta kamaniņu braukšana.
Ar kamaniņu braukšanu Latvijā regulāri sāka nodarboties 20. gadsimta 60. gados, pirmie tai pievērsās Rolands Upatnieks un Valdis Tiliks.[1] Latvijas sportisti gan PSRS, gan neatkarīgās Latvijas sastāvā ir izcīnījuši vairākas medaļas gan Olimpiskajās spēlēs, gan Pasaules čempionātā. Par pirmo latvieti, kas izcīnījusi ziemas olimpisko spēļu zelta medaļu, kļuva kamaniņu braucēja Vera Zozuļa (1980). Mārtiņš Rubenis 2006. gadā kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas izcīnījis medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kamaniņu braukšana.- FIL mājaslapa (angliski)
 | Šis ar ziemas sportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |