Mājas apogs
Mājas apogs (Athene noctua) ir pūču dzimtas putns. Dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Centrālāzija, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika. Vēsturiski ligzdojis arī Latvijā, bet mūsdienās sastopama ļoti reti. Mājas apogi uzturas lauku apvidos ar lieliem, veciem kokiem. Uzturā lieto peles un citus sīkus grauzējus, nelielus putnus, kukaiņus, gliemežus un sliekas.
| Mājas apogs Athene noctua (Scopoli, 1769) | |
|---|---|
(1).jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Pūčveidīgie (Strigiformes) |
| Dzimta | Pūču dzimta (Strigidae) |
| Ģints | Apogi (Athene) |
| Suga | Mājas apogs (A. noctua) |
| Sinonīmi | |
| Carine noctua | |
| Izplatība | |
 | |
 Mājas apogs Vikikrātuvē | |
Senajā Grieķijā mājas apogs bija gudrības un dievietes Atēnas simbols. Mājas apoga zinātniskais nosaukums Athene noctua ir tulkojams kā "nakts Atēna".
Izplatība
labot šo sadaļuMājas apoga dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, izņemot Skandināviju, Centrālāzija, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika. Suga ir introducēta Lielbritānijā 19. gadsimtā, kā arī Jaunzēlandes Dienvidsalā.
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā mājas apogs agrāk ir ligzdojis, taču mūsdienās ligzdošana ir ļoti maz ticama. Pēdējais zināmais novērojums 2017. gadā Mārupē, bet iepriekšējās desmitgadēs sastapts ne biežāk kā reizi desmit gados.[1] Iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.
Izskats
labot šo sadaļuĶermeņa garums ap 25 cm, svars 150—170 g. Abi dzimumi krāsoti vienādi: mugura gaiši brūna, uz spārniem apaļi balti plankumi. Krūtis un vēders brūni-balti, raibi. Kājas apspavlotas. Acis dzeltenas, sejas disks nav izteikts.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Mājas apogs Arhivēts 2009. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē. Putni.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |