Apogi, apogu ģints (Athene) ir pūču dzimtas (Strigidae) pūčveidīgo putnu ģints. Apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās mājo Eirāzijā, Āfrikā, Madagaskarā un Amerikā.[1] Latvijā sastopama viena apogu ģints suga — mājas apogs (Athene noctua).[2]

Apogi
Athene (Boie, 1822)
Mājas apogs (Athene noctua)
Mājas apogs (Athene noctua)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPūčveidīgie (Strigiformes)
DzimtaPūču dzimta (Strigidae)
ĢintsApogi (Athene)
Apogi Vikikrātuvē

Zinātniskais nosaukums Athene atvasināts no sengrieķu dievietes Atēnas vārda, jo tās simbols bija pūce. Arī mūsdienās pūce joprojām simbolizē gudrību.[3]

Kopīgās īpašības labot šo sadaļu

Apogi ir neliela auguma pūču dzimtas putni ar brūnibaltu, raibumotu apspalvojumu, dzeltenām acīm un baltām uzacīm. Tiem nav ausu pušķu. Spārni noapaļoti, aste relatīvi īsa.[4] Apogi medī gan naktī, gan dienā, bet mājas apogs galvenokārt dienas laikā.[3]

Sistemātika labot šo sadaļu

Apogu ģints (Athene)[1]

Aizvēsturiskās sugas labot šo sadaļu

Apogu ģintij pieder salīdzinoši daudz aizvēsturiskās sugas, kurām līdz mūsdienām saglabājušās tikai fosilijas:[5]

  • Krētas pūce (Athene cretensis) — bija sastopama Krētā, izmira drīz pēc tam, kad salu sāka apdzīvot cilvēks;
  • Athene angelis — bija sastopama pleistocēna vidū un beigās Korsikā;
  • Athene cf. cunicularia — bija sastopama pleistocēnā Barbudā;
  • Athene cf. cunicularia — bija sastopama pleistocēnā Kaimanu Salās;
  • Athene cf. cunicularia — bija sastopama pleistocēnā Jamaikā;
  • Athene cf. cunicularia — bija sastopama pleistocēnā Monas Salā;
  • Athene cf. cunicularia — bija sastopama pleistocēnā Puertoriko;
  • Athene megalopeza — bija sastopama pliocēna beigās ASV;
  • Athene trinacriae — bija sastopama pleistocēnā Sicīlijā;
  • Athene veta — bija sastopama pleistocēna sākumā Polijā.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu