Atvērt galveno izvēlni

Luksemburgas valdnieku uzskaitījums

Wikimedia projekta saraksts

Šajā uzskaitījumā apkopoti Luksemburgas valdnieki, kas ir grāfi, hercogi vai lielhercogi, kas pārvaldījuši Luksemburgas teritoriju kopš 10. gadsimta otrās puses. Sākotnēji Luksemburgas teritorija bijusi daļa no vidusslaiku Vācijas karalistes un bija iekļauta Svētās Romas impērijā. 1815. gadā Luksemburga kļuva par suverēnu valsti.

Par pirmo Luksemburgas valdnieku uzskata grāfu Zigfrīdu, kas valdīja no 963. gada līdz 998. gadam.[1]

Mūsdienās Luksemburga tiek pārvaldīta kā unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija. Tās pašreizējais monarhs ir lielhercogs Anrī, kurš ir Nasavas-Veilburgas dinastijas pārstāvis.[2][3]

Satura rādītājs

UzskaitījumsLabot

  Luksembrugas grāfiste (963–1354)  Labot

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Radniecība ar iepriekšējo valdnieku Piezīmes
Ardēnu dinastija (963—1136)
  Zigfrīds
Siegfried
(ap 922—998)
963. gads — 998. gada 28. oktobris Ardēnu dinastija
  Anrī I
Henry I
(964—1026)
998. gada 28. oktobris1026. gada 27. februāris Ardēnu dinastija Zigfrīda dēls
  Anrī II
Henry II
(1007—1047)
1026. gada 27. februāris1047. gada 16. oktobris Ardēnu dinastija Anrī I brālēns
  Giselberts
Giselbert
(ap 1007—1059)
1047. gada 16. oktobris1059. gada 14. augusts Ardēnu dinastija Anrī II brālis
  Konrāds I
Conrad I
(ap 1040—1086)
1059. gada 14. augusts1086. gada 8. augusts Ardēnu dinastija Giselberta dēls
  Anrī III
Henry III
(1070—1096)
1086. gada 8. augusts1096. gads Ardēnu dinastija Konrāda I dēls
  Vilhelms I
William I
(1081–1131)
1096. — 1131. gads Ardēnu dinastija Anrī III brālis
  Konrāds II
Conrad II
(1106—1136)
1031. — 1136. gads Ardēnu dinastija Vilhelma I dēls
Luksemburgu-Namīras dinastija (1136—1196)
  Anrī IV
Henry IV
(1112—1196)
1136. gads — 1196. gada 14. augusts Luksemburgu-Namīras dinastija Konrāda II 1. pakāpes brālēns
Hoenštaufenu dinastija (1197—1197)
  Oto I
Otto I
(1167/71—1200)
1196. — 1197. gads Hoenštaufenu dinastija Anrī IV 3. pakāpes brālēns
Luksemburgu-Namīras dinastija (1197—1247)
  Ermesinde
Ermesinde
(1186—1247)
1197. gads — 1247. gada 12. februāris Luksemburgu-Namīras dinastija Anrī IV vienīgā meita un Oto I 4. pakāpes māsīca
  Teobalds I
Theobald I
(ap 1156—1214)
1197. gads — 1214. gada 13. februāris Luksemburgu-Namīras dinastija Ermesindes pirmais vīrs; valdīja kopā
  Valerāns
Waleran
(ap 1165—1226)
1214. gada maijs1226. gada 2. jūlijs Luksemburgu-Namīras dinastija Ermesindes otrais vīrs; valdīja kopā
Luksemburgu-Limburgas dinastija (1247—1354)
  Anrī V
Henry V
(1216—1281)
1247. gada 12. februāris1281. gada 24. decembris Luksemburgu-Limburgas dinastija Valerāna dēls
  Anrī VI
Henry VI
(ap 1240—1288)
1281. gada 24. decembris1288. gada 5. jūnijs Luksemburgu-Limburgas dinastija Anrī V dēls
  Anrī VII
Henry VII
(ap 1275—1313)
1288. gada 5. jūnijs1313. gada 24. augusts Luksemburgu-Limburgas dinastija Anrī VI dēls
  Johanns
Jang de Blannen
(1296—1346)
1313. gada 24. augusts1346. gada 26. augusts Luksemburgu-Limburgas dinastija Anrī VII dēls
  Kārlis I
Charles I
(1316—1378)
1346. gada 26. augusts1353. gads Luksemburgu-Limburgas dinastija Jana dēls
  Vāclavs I
Wenceslaus I
(1337—1383)
1353. gads — 1354. gada 13. marts Luksemburgu-Limburgas dinastija Kārļa I brālis

  Luksemburgas hercogiste (1354–1794)Labot

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Radniecība ar iepriekšējo valdnieku Piezīmes
Luksemburgu-Limburgas dinastija (1354—1425)
  Vāclavs I
Wenceslaus I
(1337—1383)
1354. gada 13. marts1383. gada 7. decembris Luksemburgu-Limburgas dinastija Kārļa I brālis
  Vāclavs II
Wenceslas II
(1361—1419)
1383. gada 7. decembris1388. gads Luksemburgu-Limburgas dinastija Vāclavs I brāļadēls
  Josts
Jobst
(ap 1354—1411)
1388. gads — 1411. gada 18. janvāris Luksemburgu-Limburgas dinastija Vāclavs II brālēns
  Elizabete fon Gerlica
Elizabeth of Görlitz
(1390—1451)
1411. gada 18. janvāris1443. gads Luksemburgu-Limburgas dinastija Josta mantiniece un 1. pakāpes māsīca
  Antuāns
Anthony
(1384—1415)
1411. gada 18. janvāris1415. gada 25. oktobris Luksemburgu-Limburgas dinastija Elizabetes fon Gerlicas 1. vīrs; valdīja kopā
  Johanns II
John III
(1374–1425)
1418. gada 10. marts1425. gada 6. janvāris Luksemburgu-Limburgas dinastija Elizabetes fon Gerlicas 2. vīrs; valdīja kopā
Valuā-Burgundijas dinastija (1443—1482)
  Filips Labais
Filips de Goede
(1396–1467)
1443. gads — 1467. gada 15. jūnijs Valuā-Burgundijas dinastija Elizabetes fon Gerlicas otrais brālēns
  Kārlis Drosmīgais
Karel de Stoute
(1433–1477)
1467. gada 15. jūnijs1477. gada 5. janvāris Valuā-Burgundijas dinastija Filipa Labā dēls
  Marija
Maria
(1457–1482)
1477. gada 5. janvāris1482. gada 27. marts Valuā-Burgundijas dinastija Kārļa Drosmīgā māsa
  Maksimiliāns I
Maximilian I
(1459–1519)
Marijas vīrs; valdīja kopā
Habsburgu dinastija (1482—1700)
  Filips II
Philip I
(1478–1506)
1482. gada 27. marts1506. gada 25. septembris Habsburgu dinastija Marijas un Maksimiliāna dēls
  Kārlis III
Charles III
(1500—1558)
1506. gada 25. septembris1556. gada 16. janvāris Habsburgu dinastija Filipa II dēls
  Filips III
Philip III
(1527—1598)
1556. gada 16. janvāris1598. gada 13. septembris Habsburgu dinastija Filipa III dēls
  Izabella Klāra Eižēnija
Isabella Clara Eugenia
(1566—1633)
1598. gada 6. maijs1621. gada 13. jūlijs Habsburgu dinastija Filipa III māsa
Alberts
Albert
(1559—1621)
Izabellas Klāras Eižēnijas znots
  Filips IV
Philip IV
(1605—1665)
1621. gada 31. jūlijs1665. gada 17. septembris Habsburgu dinastija Izabellas Klāras Eižēnijas un Alberta brālēns
  Kārlis IV
Charles IV
(1661—1700)
1665. gada 17. septembris1700. gada 1. novembris Habsburgu dinastija
Burbonu dinastija (1700—1712)
  Filips V
Philip V
(1683—1746)
1700. gada 1. novembris1712. gads Burbonu dinastija Kārļa IV lielākais brāļa dēls
Vitelsbahu dinastija (1712—1713)
  Maksimiliāns II
Maximilian II
(1662—1726)
1712. gads — 1713. gada 11. aprīlis Vitelsbahu dinastija Filipa V onkulis
Habsburgu dinastija (1713—1780)
  Kārlis V
Charles V
(1685—1740)
1713. gada 11. aprīlis1740. gada 20. oktobris Habsburgu dinastija Maksimiliāna II otrais brālēns
  Marija Terēzija
Maria II Theresa
(1717—1780)
1740. gada 20. oktobris1780. gada 29. novembris Habsburgu dinastija
Habsburgu-Lotringas dinastija (1740—1794)
  Francis I
Francis I
(1708—1765)
1740. gada 21. novembris1765. gada 18. augusts Habsburgu-Lotringas dinastija Marijas Terēzijas vīrs
  Jozefs
Joseph II
(1741—1790)
1780. gada 29. novembris1790. gada 20. februāris Habsburgu-Lotringas dinastija Marijas Terēzijas un Franča I dēls
  Leopolds
Leopold
(1747—1792)
1790. gada 20. februāris1792. gada 1. marts Habsburgu-Lotringas dinastija Jozefa brālis
  Francis II
Francis II
(1768—1835)
1792. gada 1. marts1794. gads Habsburgu-Lotringas dinastija Leopolda dēls

No 1794. līdz 1813. gadam Luksumburgi bija okupējusi Francija. Vīnes kongresā tika izlemts, ka par Luksumburgas valdnieku kļūst Nīderlandes karalis Villems I, izveidojot personālūniju.

  Luksemburgas lielhercogiste (1815 — mūsdienas)Labot

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Radniecība ar iepriekšējo valdnieku Piezīmes
Orānas-Nasavas dinastija (1815—1890)
  Gijoms I
Guillaume I
(1772—1843)
1815. gada 15. marts1840. gada 7. oktobris Orānas-Nasavas dinastija Franča II trešās pakāpes brālēns,
Luksemburgas hercogienes Annas (1432—1462) tiešais pēcnācējs
Franču revolūcijas rezultātā Luksemburga tika okupēta. Šādā statusā tā bija no 1794. līdz 1813. gadam. Kad pēc Napoleona karu izraisītajām pārmaiņām tika sasaukts Vīnes kongress, tur tika lemts arī par Luksemburgu. Tā atguva suverenitāti, kļuva par lielhercogisti, un to nodeva Nīderlandes karaļa Gijoma I (nīderlandiešu: Willem Frederik Prins van Oranje-Nassau) pārvaldīšanā.
  Gijoms II
Guillaume II
(1792—1849)
1840. gada 7. oktobris1849. gada 17. marts Orānas-Nasavas dinastija Gijoma I dēls
  Gijoms III
Guillaume III
(1817—1890)
1849. gada 17. marts1890. gada 23. novembris Orānas-Nasavas dinastija Gijoma II dēls
Nasavas-Veilburgas dinastija (1890—mūsdienas)
  Ādolfs
Adolphe
(1817—1905)
1890. gada 23. novembris1905. gada 17. novembris Nasavas-Veilburgas dinastija Gijoma III attālas pakāpes brālēns 1890. gada 23. novembrī mira Gijoms III. Tā kā viņa dēli jau bija miruši pirms viņa, bet meita Vilhelmīne, lai gan kļuva par Nīderlandes karalieni, tomēr tēva titulu Luksemburgā mantot nevarēja sakarā ar 1783. gadā noslēgto "Ģimenes paktu" (pacte de famille). Tādējādi no pēdējā Orānas-Nasavas dinastijas vīriešu kārtas valdnieka Luksemburgas lielhercoga tituls pārgāja Ādolfam, kas piederēja pie vienīgā vēl eksistējošā dinastijas atzara — Nasavas-Veilburgas dinastijas.[4]
  Gijoms IV
Guillaume IV
(1852—1912)
1905. gada 17. novembris1912. gada 25. februāris Nasavas-Veilburgas dinastija Ādolfa dēls
  Marija-Adelaide
Marie-Adélaïde
(1894—1924)
1912. gada 25. februāris1919. gada 14. janvāris (atteicās no troņa) Nasavas-Veilburgas dinastija Gijoma IV meita
  Šarlote
Charlotte
(1896—1985)
1919. gada 14. janvāris1964. gada 12. novembris (atteicās no troņa) Nasavas-Veilburgas dinastija Gijoma IV meita, Marijas-Adelaides māsa
  Žans
Jean
(1921—2019)
1964. gada 12. novembris2000. gada 7. oktobris (atteicās no troņa) Nasavas-Veilburgas dinastija Šarlotes dēls
  Anrī
Henri
(1955)
2000. gada 7. oktobrispašlaik Nasavas-Veilburgas dinastija Žana dēls

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «COMTES de LUXEMBOURG 963-1136». Medieval Lands (angliski).
  2. «Chef d'État». gouvernement.lu (franciski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2014. gada 31. jūlijā.
  3. «Le Grand-Duc». monarchie.lu (franciski).
  4. «Dynastie luxembourgeoise». monarchie.lu (franciski).

Ārējās saitesLabot