Luija XVI sodīšana ar nāvi
Luija XVI nāvessoda izpilde giljotīnā ir viens no galvenajiem notikumiem Franču revolūcijas laikā, kas notika 1793. gada 21. janvārī plkst. 10.22 Revolūcijas laukumā (agrāk Luija XV laukums, 1795. gadā pārdēvēts par Konkordijas laukumu) Parīzē. Eksekūciju izpildīja Šarls Anrī Sansons, toreizējais Francijas Pirmās Republikas augstākais eksekutors (bende), kas iepriekš bija eksekutors arī karaļa Luija laikā.
Luija nāve, kas bieži tiek uzskatīta par pagrieziena punktu gan Francijas, gan Eiropas vēsturē, izraisīja dažādas reakcijas visā pasaulē. Dažiem viņa nāve no bijušo padoto rokām simbolizēja ilgi gaidītās beigas tūkstoš gadus ilgušajam absolūtās monarhijas periodam Francijā un patiesu demokrātijas sākumu valstī, lai gan Luijs nekļuva par pēdējo Francijas karali. Citi (pat tie, kas atbalstīja nozīmīgas politiskās reformas) nosodīja nāvessoda izpildi kā bezjēdzīgu asinsizliešanu un uzskatīja to par pierādījumu tam, ka Francija ir nonākusi vardarbīga amorāla haosa stāvoklī.
Sekas
labot šo sadaļuEiropas monarhi bija nopietni noraizējušies par situāciju Francijā, baidoties, ka tiks gāzti un nogalināti. Tika izveidota koalīcija, lai atjaunotu veco kārtību, un sākās karš vispirms ar revolucionāro un pēc tam Napoleona Franciju.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luija XVI sodīšana ar nāvi.
