Ludvigs Vitgenšteins

Ludvigs Vitgenšteins; Ludwig Wittgenstein
Personīgā informācija
Dzimis	1889. gada 26. aprīlī ; Vīne, Austroungārija
Miris	1951. gada 29. aprīlī (62 gadi); Kembridža, Kembridžšīra, Apvienotā Karaliste
Pilsonība	Apvienotā Karaliste
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija	analītiskā filozofija
Galvenās intereses	metafizika, epistemoloģija, loģika, valodas filozofija, matemātikas filozofija, prāta filozofija
Alma mater	Mančestras Universitāte,; Kembridžas Universitāte
Ietekmējies no	Frēge, Rasels, Šopenhauers, Mūrs, Srafa, Džeimss, Ramzejs, Kants, Kirkegors, Tolstojs, Dostojevskis, Hercs, Bolcmanis, Krauss, Veiningers, Svētais Augustīns, Gēte, Špenglers
Ietekmējis	Rasels, Anskomba, Rails, Vīnes pulciņš, Loģiskais pozitīvisms, Analītiskā filozofija, Ikdienas valodas filozofija
Nozīmīgi darbi	Tractatus Logico-Philosophicus (1921); Philosophical Investigations (1951)
Valoda	vācu valoda

Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins (vācu: Ludwig Josef Johann Wittgenstein, dzimis 1889. gada 26. aprīlī, miris 1951. gada 29. aprīlī) bija austriešu filozofs, viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimtā. Vitgenšteins savas dzīves laikā īpaši pievērsies lingvistikas pētīšanai.

Dzīvesgājums

Dzimis Vīnē ebreju izcelsmes metālu lielrūpnieka ģimenē. Mācījās Lincas reālskolā vienlaicīgi ar Hitleru. Studēja inženierzinātnes Berlīnē un Mančestrā. Mančestrā Vitgenšteins ieinteresējās par matemātikas filozofiju. 1911. gadā Gotlobs Frēge uzaicināja Vitgenšteinu studēt Kembridžas Universitātē. Pirmā pasaules kara laikā kā brīvprātīgais dienēja Austroungārijas armijā.

Uzskati

Vitgenšteina uzskati dzīves laikā ir mainījušies. Sākotnējie spriedumi atbilst "agrīnajam Vitgenšteinam", bet vēlāki – "vēlīnajam Vitgenšteinam". Agrīnajā un vēlākajā periodā viņš rada gandrīz divas dažādas filozofijas. Agrīnais Vitgenšteins mēģināja atrisināt visas spekulatīvās metafizikas problēmas ar valodas loģiskās analīzes palīdzību. Viņš mēģināja pierādīt, ka visas ierastās metafizikas problēmas rodas no valodas loģikas pārprašanas. Vitgenšteins balstās sava veida pieredzes filozofijā un epistemoloģiskā reālismā, kura centrā ir valodas viennozīmības uzskats, ka valoda atbilst pasaulei, jo pasauli var aprakstīt tikai ar valodas palīdzību. Vitgenšteina vēlīnajā domāšanā tiek noraidīti loģiski empīrisma uzskati kā metafiziki nepamatoti, tajā skaitā ietilpst arī paša agrākie uzskati. Vitgenšteins gan nenoliedz, ka valoda varētu attēlot realitāti. Bet bez loģikas un empīriskās zinātnes tai piemīt arī daudzas citas funkcijas. Valoda tiek lietota ļoti dažādi dažādās dzīves situācijās. Valoda vairs nav fiksēta, bet tā ir tikpat jutīga un mainīga kā pati cilvēka dzīve.^[1] 1921. gadā bijušā rīdzinieka Vilhelma Ostvalda izdevumā "Annalen der Naturphilosophie" pirmoreiz tika publicēts Vitgenšteina Tractatus Logico-Philosophicus (Logisch-Philosophische Abhandlung) – viena no ietekmīgākajām grāmatām 20. gadsimta filozofijā un vienīgā Vitgenšteina grāmata, kura iznākusi autora dzīves laikā. Latviski izdota 2006. gadā ar nosaukumu "Loģiski filozofisks traktāts"(ISBN 9984-9609-2-7).

Uzskatīdams, ka ar savu grāmatu atrisinājis visas filozofijas problēmas, Vitgenšteins pēc Pirmā pasaules kara atgriezās Austrijā un strādāja par pamatskolas skolotāju, pēc tam par klostera dārznieka palīgu.

Tomēr 1929. gadā Vitgenšteins atgriezās Kembridžā. 1951. gadā viņš nomira, un viņa pēdējie vārdi bijuši: "Pasakiet viņiem, ka man bija brīnišķīgs mūžs."

1953. gadā, jau pēc Vitgenšteina nāves, iznāca grāmata "Filozofiskie pētījumi" (Philosophische Untersuchungen, Philosophical Investigations) – vēl viens darbs, kurš būtiski izmainījis 20. gadsimta filozofijas ainu. Izdota latviski 1997. gadā ar nosaukumu "Filosofiskie pētījumi" (ISBN 9984-9143-2-1).

Ludviga Vitgenšteina citāts:

“

Griba nav izpaužama citādi kā vien darbībā.

”