Lučians Blaga (rumāņu: Lucian Blaga; dzimis 1895. gada 9. maijā, miris 1961. gada 6. maijā) bija rumāņu filozofs, dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks un diplomāts, viena redzamākajām 20. gadsimta rumāņu kultūras personībām.
Dzimis pareziticīgā garīdznieka ģimenē. Mācījies Sebešā un Brašovā, kā arī teoloģiju Sibiu un filzofiju Vīnē. Pirmais dzejoļu krājums Poemele luminii publicēts 1919. gadā. Starp pasaules kariem bez literaŗās darbības darbojās diplomātiskajā dienestā Varšavā, Prāgā, Lisabonā, Bernē, Vīnē. No 1936. gada - Rumānijas akadēmijas loceklis. No 1939. gada - pasniedzējs Klužā un Sibiu.
No darbiem filozofijā pazīstamas ir Blagas triloģijas - Filosofia cunoașterii ("Zināšanu filozofija", 1943), Filosofia culturii ("Kultūras filozofija", 1943) un Filosofia valorilor ("Vērtību filozofija", 1946). Pēc Otrā pasaules kara, nodibinoties sociālistiskajai Rumānijai, nokļuva sociālā un kultūras izolācijā un līdz 1962. gadam netika publicēts. Blagas vārdā nosaukta Sibiu universitāte.