Livosteus grandis
Livosteus grandis ir kokkosteīdu artrodiru suga. Tās pārstāvji dzīvoja augšdevonā, frānas laikmeta sākumā (Gaujas svītas apakšdaļa). Sugu pirmo reizi kā Coccosteus livonicus aprakstīja Valters Gross 1933. gadā. 1962. gadā padomju paleontoloģe Olga Obručeva sugu pieskaitīja jaunajai livoseju ģintij. Sugas holotips ir posterior laterale kauls no Lenčupes (Gaujas pieteka) atseguma Cēsu apkārtnē, Latvijā (gaujas svīta). Nosaukums Livosteus grandis nozīmē lielais (no latīņu grandis – liels) livostejs. Suga bija izplatīta Latvijā, Gaujas (pie Rakstu mājām), Sintupes (Cēsu rajonā), Raunas labā krasta un Abavas (pie Lējēju mājām) atsegumos gaujas svītas apakšdaļā.
| Livosteus grandis Livosteus grandis (Gross, 1933) | |
|---|---|
 Livosteus grandis interlaterale kauls. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Apakšklase | Artrodiras (Arthrodira) |
| Kārta | Euarthrodira |
| Dzimta | Kokkosteīdas (Coccosteidae) |
| Ģints | Livosteji (Livosteus) |
| Suga | Livosteus grandis |
Apraksts
labot šo sadaļuInfragnathale, suborbitale, anterior laterale, posterior laterale kauli, kā arī pakaļējais vidējais vēdera kauls (PMV) ārīgi ir līdzīgi kā citiem kokkostejiem, taču atšķiras ar lieliem izmēriem un masīvumu (piemēram, nuchale kaula aizmugurējās malas platums ir 21 cm). Sānu līnijas orgānu sistēma ir platu un dziļu vaļēju vagu veidā. Nuchale kauls ir plakans. Tā iekšējās virsmas reljefā ovālais padziļinājums neizceļas. Spinale kauls ir trīsstūrveidīgs, īss un knābjveidīgi izliekts. Interlaterale kaulam horizontālā plakne ir plata, bet vertikālā ar sīkiem augstiem pauguriņiem. Uz priekšējā vēdera-sānu kaula (AVL) vēdera jutīgā kanāla vaga nošķir priekšējo mediālo stūri.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 94-95. lpp