Kokkosteīdas (Coccosteidae) ir izmirušu bruņuzivju artrodiru dzimta, kas dzīvoja devona periodā. Kokkosteīdas bija no dažiem centimetriem līdz vairāk kā 1 metru lielas zivis. Dzimtu veido jūras un saldūdens formas. Dzimtas pārstāvji ir zināmi no vidusdevona un augšdevona nogulumiem. Stratigrāfijā tos izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. Latvijā ir labi zināmas divas kokkosteīdu ģintis — Coccosteus un Livosteus. Bez tam pastāv iespēja šeit atrast arī Dickosteus, Millerosteus, Protitanichthys un Watsonosteus ģinšu pārstāvjus, kuru sugas Baltijā pagaidām vēl nav aprakstītas, bet atradumi ir zināmi Igaunijā un Latvijā.

Kokkosteīdas
Coccosteidae Traquair, 1888
Kokkosteja rekonstrukcija.
Kokkosteja rekonstrukcija.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseBruņuzivis (Placodermi)
ApakšklaseArtrodiras (Arthrodira)
KārtaEuarthrodira
DzimtaKokkosteīdas (Coccosteidae)
Kokkosteīdas Vikikrātuvē

Dzimtu pārstāv nelielas un vidēja izmēra zivis. Bruņas klātas ar apaļiem, haotiski izvietotiem pauguriņiem, vai arī apkopotiem īsās rindās. Dažām formām pauguriņi ir sīkāki kaulu centros, nekā gar malām. Uz interlaterale kaula ārējās virsmas priekšpusē un uz anterior laterale mediālās plātnes pauguriņi ir plakani, trīsstūrveidīgi vai rombveidīgi. Muguras bruņa ir labi attīstīta un ar vēdera bruņu savienojas ar anterior laterale, posterior laterale un spinale kaulu palīdzību. Marginale kauls robežojas ar centrale kaulu vai arī ir atdalīti viens no otra ar paranuchale kaulu. Žokļus veido zobveidīgi izaugumi, kas ar vecumu nodilst, un veciem īpatņiem pārtop par gludu asmeni.

Vidējais muguras kauls (MD) aizmugurē nobeidzas ar daudzmaz attīstītu dzelksni, un iekšpusē tam ir labi attīstīts mediālais ķīlis, kurš nobeidzas ar vertikālu karinālo izaugumu. Pakaļējā vēdera-sānu kaula (PVL) aizmugurējie sānu stūri ir noapaļoti vai arī izstiepti nelielos izaugumos.[1]

  • † dzimta: Coccosteidae Traquair, 1888
  1. Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 70-71. lpp