Sānu līnija ihtioloģijā ir visām zivīm raksturīgs maņu orgāns, kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu. Tādējādi tā palīdz orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu.

Raudas sānu līnijas zvīņas.
Sānu līnijas darbības shēma

Sānu līnijas jutība tiek iegūta, izmantojot modificētas epitēlija šūnas, kuras reaģē uz kustības izraisītu pārvietošanos un pārraida šos signālus kā elektriskus impulsus. Sānu līnijām ir svarīga loma orientācijā. Zivis var izmantot sānu līniju sistēmu, piemēram, lai sekotu virpuļiem, kas radušies, citai zivij bēgot no plēsoņas. Sānu līnijas parasti ir redzamas kā vājas poru līnijas, kas iet gareniski pa katru pusi no žaunu vāku tuvuma līdz astes pamatnei. Lielākajai daļai abinieku kāpuru un dažiem pilnīgi pieaugušiem ūdens abiniekiem piemīt mehāniski jutīgas sistēmas, kas pēc darbības pielīdzināmas sānu līnijai.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Budelmann, Bernd U.; Bleckmann, Horst (1988). "A lateral line analogue in cephalopods: Water waves generate microphonic potentials in the epidermal head lines of Sepia and Lolliguncula". Journal of Comparative Physiology A. 164 (1): 1–5. doi:10.1007/BF00612711. PMID 3236259. S2CID 8834051.