Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils (latīņu: Leviesel; Lemselle, vācu: Lembsel; Bischofsburg Lemsal) bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16. gadsimtā.
Vēsture labot šo sadaļu
Par mūra pils uzcelšanas laiku konkrētas ziņas nav saglabājušās, tomēr pēc vēsturnieka J. G. Arnta domām tas noticis pēc līvu pils nodedzināšanas 1223. gadā. Tā atradās pakalnā iepretī līvu pilskalnam Ķezberkalnā pie ielejas starp Lielezeru un Dūņezeru austrumu nogāzes. Zināms, ka Livonijas pilsoņu kara laikā pili ieņēma Livonijas ordenis un 1318. gadā Rīgas arhibīskaps Romas pāvestam sūdzējies, ka ordenis Limbažu pili (Leviesel) neatdodot. 1360. gadā Rīgas arhibīskapam Fromholdam izdevās atgūt savu Lemzeles pili (Lemselle, Lemmeselle).[1] Kopš 1385. gada, kad arhibīskaps piešķīra Limbažiem pilsētas tiesības, pilī uzturējās fogts (Stiftsvogt), kas sprieda tiesu, ievāca nodokļus un piedalījās Limbažu rātes sēdēs ar veto tiesībām. Katru gadu Sveču dienā pilī uz 17 nedēļām (no februāra līdz maija beigām) ieradās Rīgas arhibīskaps ar galmu. Vasarsvētkos šeit risinājās "vasaļu dienas", kur notikusi arhibīskapa vasaļu savstarpējā tiesāšanās un apspriedes. 1531. gadā bruņniecības sanāksmes pārcēla uz Miķeļiem.
1558. gadā Livonijas kara laikā pili ieņēma un pilsētu nopostīja Ivana IV karaspēks, jau 1560. gadā pilsētas mūri bijuši atjaunoti, bet 1567. gadā tos izpostīja zviedru karaspēks. 1575. gadā pili un pilsētu atkal ieņēma krievi, bet 1579. gadā Limbažu pili atguva Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Limbažu pilsnovada citadeli (latīņu: arx Lemsin, krievu: Лемзин), no 1582. gada pilī uzturējās Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijas Limbažu stārasts ("vecākais"). 1600. gadā Poļu-zviedru kara laikā pilsētu ieņēma zviedri, 1601. gadā to atguva poļi, 1602. gadā atkal zviedri, kas stratēģisku apsvērumu vadīti, nojauca pilsētas mūrus un izpostīja pili. 1621. gadā zviedru karalis Gustavs II Ādolfs karā izpostīto Limbažu pili kopā ar apkārtējām zemēm uzdāvināja Rīgas pilsētai.
17.- 18. gadsimtā pils atliekas tika pārbūvētas saimnieciskām vajadzībām. Pils tika izmantota kā labības noliktava.
Mūsdienās labot šo sadaļu
Saglabājusies pils dienvidu korpusa ārējā siena un piebrauktuve, kas izveidota 19. gadsimtā no pils mūrgružiem. Pilsdrupas labiekārtotas un iekonservētas 2000. gadā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. - 35. lpp
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)