Lihterkuģis

Lihterkuģis ir kuģis, kurš transportē baržas (lihterus). Šādu pārvadāšanas paņēmienu sauc par sistēmu — lihteris uz kuģa (angļu: lighter aboard ship (LASH)). Sistēma attīstījās kā atbilde uz vajadzību pārvadāt lihterus (nepašgājējas (parasti, bet ne vienmēr) baržas tips) starp iekšējiem ūdeņiem, kurus atdala atklāta jūra. Lihterus parasti velk vai stumj pa ostām, kanāliem vai upēm un tie nevar pārvietoties ar pašu spēkiem. Lihterkuģus sauc arī par LASH pārvadātājiem, baržu pārvadātājiem, ķengura kuģiem vai lihteru transporta kuģiem.

MK[1] Rhine Forest Roterdamas ostā

AttīstībaLabot

1950. kravu pārvadātāju klientu prasības vairs neatbilda ģenerālās kravas jeb atsevišķu kravas vienību iekraušanas paņēmieniem kuģa tilpnē. Kravas vienību formas un izmēri bija ļoti atšķirīgi, bet ISO standarta kravas konteiners 1960. gados tikai palēnām ieviesās. Lielas konteineru ostas ar attīstītām konteineru transporta sistēmām un uzglabāšanas laukumiem vēl bija tikai plānošanas vai attīstības stadijās.

LASH sistēma tika attīstīta kā alternatīva un papildinājums attīstībā esošajai konteineru sistēmai. Lihteri, kurus var uzskatīt par peldošiem kravas konteineriem, pildīja divus uzdevumus: transportu ūdenī un nodrošināja moduļveida, standartizētas formas kravas iekraušanu un izkraušanu. Lihterus, sauktus arī par peldošiem, normētas kravas konteineriem, ielādē lihterkuģī iekraušanas ostā un izkrauj galapunktā.

Sistēmu 1960. gados attīstīja amerikāņu kuģu būves inženieris Džeroms Goldmans (Jerome Goldman). 1969. gadā ekspluatācijā tika nodots Acadia Forest — pirmais lihterkuģis. Kuģī varēja iekraut 75 standarta izmēra lihterus. Katra lihtera kravnesība bija 376 tonnas. Šajā laikā tas bija jauna tipa kuģis — pirmais kuģis, kurš būvēts pamatā, lai pārvadātu citus, mazākus kuģus.

1980. gadu beigās Padomju Savienība uzbūvēja Sevmorput — ar kodoldzinēju darbināmu lihterkuģi. Sevmorput bija viens no pavisam tikai četriem jebkad uzbūvētajiem kravas kuģiem ar kodoldzinēju, lielākais un vienīgais aktīvā komercdarbībā iesaistītais, jo tas pārsvarā strādā Krievijas ūdeņos gar ziemeļu jūras ceļu, kur tā darbību neapgrūtina ostu nevēlēšanās apkalpot kuģus ar kodoldzinējiem — problēma, kura padarīja pārējos trīs kravas kuģus nepraktiskus.

Ekonomiskā ietekmeLabot

Lihterkuģu ieviešanas laikā, eksperti sistēmu uzskatīja par visai progresīvu kravu pārvadājumu jomā. LASH pārvadātāji bija spējīgi pārvadāt piecas reizes vairāk kravas salīdzinot ar līdzīga izmēra parastiem transporta kuģiem, iekraušanas un izkraušanas process bija daudz efektīvāks un ostas aprīkojuma vai piestātņu neesamība nebija šķērslis, jo lihterus varēja uzreiz ielādēt kuģī. Tāpat sistēma samazināja spiedienu attiecībā uz kuģa pēc iespējas ātrāku izkraušanu, jo jau ūdenī esošie lihteri varēja tikt pārvietoti tajā pašā laikā, kamēr citus izlādēja. Ņemot vērā augstāk minēto, šie kuģi jūrā pavadīja vairāk par 80% no visa laika tekošajā gadā, kamēr parastie kuģi bieži ostās pavada tikai gandrīz pusi no gada.

TehnoloģijaLabot

LASH baržas tiek iekrautas upēs un seklās ostās. Pēc tam baržas tiek vilktas uz okeāna ostu reidiem pie lihterkuģa. Tām ierodoties, mātes kuģa celtnis paceļ LASH baržas uz klāja. LASH kravām nav nepieciešama pārkraušana, jo kravas transports no tās iekraušanas vietas līdz galamērķim notiek ar vienu konosamentu.

Svarīgs tehniskas dabas jautājums, kurš radās ieviešot jauno transporta sistēmu, bija lihteru forma. Tika piedāvātas vairākas citas konstrukcijas, kuras galvenokārt atšķīrās pēc lihteru formas un iekraušanas mehānisma, bet LASH sistēma atrada plašāko pielietojumu. Šajā risinājumā lihterus individuāli pacēla uz pārvadājošā kuģa ar lielu celtni, kurš tika izvietots kuģa pakaļgalā. Celtnis varēja pārvietoties visā kuģa garumā un kraut lihterus vienu virs otra kuģa korpusā un uz klāja. Lihtera iekraušana un izkraušana aizņēma vidēji 15 minūtes. Lihterkuģus būvēja Eiropā, Japānā un ASV ar gandrīz identiskiem raksturlielumiem.

Kuģis dažreiz ir būvēts ar nolūku, bet dažreiz modificēts ar durvīm ūdenslīnijas augstumā, lai ļautu kravu iekraut un izkraut bez īpaša kravas celšanas aprīkojuma. Kā piemērs šādam lihterkuģim, tiesa ar nolūku būvētam, var kalpot Doctor Lykes, kuru uzbūvēja Forriveras kuģu būvētavā (Fore River — angļu val.) priekš ASV kuģniecības līnijas Lykes Brothers Steamship Company un vēlāk nodeva paaugstinātas gatavības rezerves spēkiem (Ready Reserve Forces — angļu val.).[2]

Tehniskie datiLabot

 
Yulius Fuchik, padomju un vēlāk ukraiņu See Bee sistēmas baržu pārvadātājs.
Kuģa tips LASH 1 LASH 2
Lielākais garums m 262 250
Platums m 32,50 30,50
Iegrime m 11,30 10,70
Kravnesība tonnas 43 000 29 600
Ātrums mezgli 19 22
Jauda zs 26 000 32 000
Lihtera tips
Garums m 18,70
Platums m 9,50
Augstums m 4,00
Pašsvars tonnas 80,00
Kravnesība tonnas 380,00
Iegrime m 2,60

See Bee sistēmaLabot

 
C8-S-82a tipa lihterkuģis SS[3] Cape Mohican (T-AKR-5065), būvēts kā SS Tillie Lykes
 
C8-S-82a tipa lihterkuģis SS Cape May (T-AKR-5063)
 
C8-S-82a tipa lihterkuģis SS Cape Mendocino

Cita saistīta sistēma bija See Bee, kurā lihterkuģu klases — tips C8 — pakaļgalā bija izvietota pacelšanas sistēma. Pacelšanas sistēma, kuru sauca arī par Syncrolift, bija platforma, kuru varēja nolaist zem ūdens virsmas. Divus lihterus, ar masu līdz 1 000 tonnām katram, manevrēja virsū uz tagad zem ūdens esošo platformu un ar to pacēla līdz klāja līmenim, kur, izmantojot īpašas sliedes, lihterus pārvietoja visā kuģa garumā līdz tiem paredzētajai pozīcijai. See Bee sistēmā izmantotie lihteri ir ievērojami lielāki nekā LASH lihteri un iekraušanas aprīkojums tāpat ir gan stiprākas konstrukcijas, gan ar lielāku celtspēju.

Pirmais no trīs See Bee sērijas kuģiem bija SS Doctor Lykes, kuram sekoja SS Almeria Lykes un SS Tillie Lykes, kurus visus ekspluatēja Lykes Brothers Steamship Company. See Bee kuģiem bija trīs klāji un tie varēja pārvadāt 38 lihterus (12 zemākajos klājos un 14 uz augšējā klāja). Ievērības cienīgs ir kuģa duālais pielietojums arī kā naftas produktu tankkuģim. Kuģim bija neparasti liels dubultais korpuss, kurā tāpat kā sānos bija izvietoti kravas tanki ar kopējo tilpību 36 000 m3. Šos kuģus vēlāk iegādājās ASV jūras kara flotes jūras pārvadājumu pavēlniecība (Military Sealift Command (MSC) — angļu val.).

Somijas tobrīd valstij piederošais uzņēmums Valmet savā Vuosaari kuģu būvētavā 1970. gadu beigās Padomju Savienībai uzbūvēja divus lielā mērā See Bee sistēmu izmantojošus lihterkuģus: Yulius Fuchik un Tibor Szamueli. No šiem kuģiem Yulius Fuchik tika attēlots ievērojamā lomā Toma Klensija romānā "Sarkanā vētra ceļas" (Red Storm Rising — angļu val.), kurā tas tika modificēts, lai nomaskētu par Doctor Lykes.

Tehniskie datiLabot

Seabee kuģis
Lielākais garums m 266,70
Platums m 32,26
Augstums līdz pirmajam klājam m 9,70
Augstums līdz galvenajam klājam m 16,10
Augstums līdz augšējam klājam m 22,80
Iegrime m 10,00
Kravnesība tonnas 27 500
Ūdensizspaids tonnas 45 400
Ātrums mezgli 20
Jauda zs 36 000
Seabee lihteris
Garums m 29,75
Platums m 10,67
Augstums m 3,80
Pašsvars tonnas 150
Kravnesība tonnas 850
Iegrime m 3,25

BACAT sistēmaLabot

1973. gada beigās tika ieviests dāņu projekts BACAT (Barge-Catamaran — angļu val.). To izmantoja, lai pārvadātu vairākus simtus tūkstošu tonnu starp Ziemeļeiropu un Apvienoto Karalisti. Sistēma bija līdzīga See Bee, bet lihteri bija mazāki un to kravnesība bija tikai 140 tonnas.

Tehniskie datiLabot

BACAT kuģis
Lielākais garums m 103,50
Platums m 20,70
Augstums m 10,50
Iegrime m 5,40
Kravnesība tonnas 2 700
Ātrums mezgli 13
Jauda zs 2 250
Lihtera tips 1 Lihtera tips 2
Garums m 16,80 18,75
Platums m 4,70 9,50
Iegrime m 2,47 2,50
Kravnesība tonnas 140 370

Problēmas un trūkumiLabot

Parādoties LASH sistēmai un līdzīgiem baržu pārvadātājiem, kuģniecības saskārās ar iepriekš nebijušām, jaunām problēmām. Uz pārvadājošā kuģa lihteris ir vienkārši liels kravas konteiners, bet jūras ostās un iekšējos ūdensceļos tas kļūst par kuģi. Kā kuģim tam tiek izvirzītas prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu aprīkojumu, piemēram, lihteriem jābūt aprīkotiem ar enkuriem un enkurspilvēm. Šādu trūkumu izdevās novērst ieviešot tā saucamās "priekšgala baržas", kuras piestiprināja stumjamās baržu grupas priekšgalā. Tomēr "priekšgala baržas" nebija iespējams pārvadāt ar lihterkuģiem. Tāpat ūdensceļu, kuri ziemā aizsalst, apkalpošana prasīja lielus kapitālieguldījumus.

Pētījumi pierādīja, ka risinājumu, kuri novērstu augstāk minētās problēmas, izmaksas, kopā ar kuģu un to lihteru ekspluatācijas izmaksām, bija daudz augstākas par parastu kravas kuģu vai ISO standarta konteinerkuģu, kuri sāka iekarot transporta tirgu, izmaksām. Kamēr baržu pārvadātāji un lihteri ir tehnoloģiskā ziņā interesanta jūras transporta sistēma, tie ir ekonomiski izdevīgi tikai izpildoties īpašiem satiksmes un ekonomikas nosacījumiem.[4]

VēstureLabot

2007. gada 15. decembrī Rhine Forest,[5] bijušais Holland America Line Bilderdijk, ienāca Roterdamas ostā pēdējo reizi pirms tā ekspluatācijas pārtraukšanas Ņūorleānas/Roterdamas līnijas zemā noslogojuma dēļ. Tā dvīņu kuģis ir MK München. Viens no Rhine Forest lihteriem tika uzdāvināts iekšējo ūdeņu kuģniecības muzejam Binnenvaartmuseum Dordrehtā, kur tas ir daļa no pastāvīgās ekspozīcijas.

Piezīmes un atsaucesLabot

  1. Motorkuģis
  2. Cape Mendocino[novecojusi saite] United States Maritime Administration. Skatīts: 2020. gada 15. maijā
  3. Tvaikonis (Steamer (SS) — angļu val.)
  4. Sanyal S. LASHed, but not out The Hindu BusinessLine 2002. gada 23. septembris. Skatīts: 2020. gada 27. maijā
  5. Rhine Forest Archived 2019. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Ship of the Day 2007. gada 25. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 30. maijā

Ārējās saitesLabot