Vikipēdija

Liepājas Metalurgs

Latvijas uzņēmums, bāzējas Liepājā
(Pāradresēts no Liepājas metalurgs)
Šis raksts ir par metalurģijas uzņēmumu. Par citām jēdziena Liepājas Metalurgs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

AS Liepājas Metalurgs bija metalurģijas uzņēmums Brīvības ielā 93 Liepājā. Tā pamatprodukcija bija tērauda armatūras velmējumi dzelzsbetona konstrukcijām.

AS "Liepājas Metalurgs"
Bijušais tips akciju sabiedrība
Darbības joma metalurģija
Dibināts 1991. gadā (1882. gadā)
Beidza pastāvēt 2021. gads
Galvenais birojs Liepāja, Karogs: Latvija Latvija
Tīmekļa vietne www.metalurgs.lv

Vēsture

labot šo sadaļu
 
Liepājas rūpnīcas Böker & Co īpašnieki ap 1900. gadu.

Par rūpnīcas dibināšanas dienu uzskata 1882. gada 28. septembri, kad Jaunliepājā sāka celt pudlingošanas, dzelzsvelmēšanas, stiepļu un naglu rūpnīcu Böker u. Co (krievu: Пудлинговый, железопрокатный, проволочный и проволочно-гвоздильный завод Бёкер и Ко). Rūpnīcas celšanu tolaik strauji augošajā ostas pilsētā Liepājā noteica dzelzceļa līnijas Liepāja—Romni atklāšana 1874. gadā. 1883. gada februārī tajā bija nodarbināti 260 cilvēki. 1891. gadā tika palaista pirmā martena krāsns, 1899. gadā rūpnīcu par 1,5 miljoniem rubļu pārpirka krievu uzņēmēji. 1900. gadā strādājošo skaits sasniedza 1300 cilvēku, 1908. gadā strādājošo skaits sasniedza 1900, bet gada apgrozījums 4 miljonus rubļu. 1907. - 1912. gadā finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu pārstrukturēja un pārveidoja par akciju sabiedrību ar 2,5 miljonus rubļu lielu pamatkapitālu.[1] 1912. gadā akciju sabiedrības Böker u. Co īpašniekiem piederēja sešas ražotnes Liepājā, Rīgā un Tallinā, tai skaitā divas kara kuģu būvētavas.

Pēc Pirmā pasaules kara rūpnīca tupināja darboties kā Liepājas drāšu fabrika, tas bija otrs lielākais pilsētas uzņēmums, kurā ražoja gan dzelzceļa sliedes, gan arī naglas, stiepli, vīles, dakšas, lāpstas un citas plaša patēriņa preces. Kad Lielās depresijas laikā rūpnīca bankrotēja, 1933. gada augustā tā par 1 miljonu latu pārgāja Liepājas Kara ostas darbnīcas (KOD) īpašumā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī padomju aviācija sabombardēja rūpnīcu, un tās darbība tika apturēta. 1945. gadā to pārdēvēja par "Sarkano metalurgu", tās pirmais direktors bija no PSRS atbraukušais Pēteris Zvaigzne, agrākais metalurģiskās rūpnīcas direktors Donbasā. 1950. gadā skārda velmēšanas stāvā sāka ražot jumta skārdu, 1958. gadā iesāktā rūpnīcas rekonstrukcija tika apturēta. Nacionālkomunistu vajāšanu laikā 1958. — 1959. gadā Komunistiskās partijas Liepājas konferencēs asi kritizēja rūpnīcas attīstības tempus, un 1959. gada beigās P. Zvaigzni atlaida no amata.[2]

No 1960. gada "Liepājas Metalurgs" specializējās tērauda armatūras ražošanā, 1965. gada decembrī darbu sāka martena cehs ar trīs martena krāsnīm, kurā 1970. gadā sāka darboties tērauda nepārtrauktās liešanas iekārta, 1976. gadā ceha gada ražīgums sasniedza 550 tūkstoši tonnu gadā. Otra velmēšanas stāva celtniecība, kā arī abu modernizācija 1978. gadā deva iespēju tēraudvelmēšanas ražošanas jaudu palielināt līdz 700–800 tūkstošiem tonnu gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā rūpnīca pārorientēja produkcijas noietu pasaules tērauda tirgū. 1997. gadā "Liepājas Metalurgu" nodeva privatizācijai, tās jaunie īpašnieki 2006. gadā uzbūvēja sagatvju nepārtrauktās liešanas iekārtu, 2011. gadā — elektroloka tēraudkausēšanas krāsni. 2012. gada beigās jaunā elektrotēraudkausēšanas ražotne sasniedza projekta jaudu — gandrīz 850 tūkstošus tonnu gadā.[3]

Pasaules finanšu krīzes iespaidā 2013. gadā "Liepājas Metalurgs" nonāca finanšu grūtībās un pārtrauca ražošanu, 2013. gada 4. novembrī tiesā iesniedza rūpnīcas maksātnespējas pieteikumu.[4]

Bankrotējošo uzņēmumu iegādājās Ukrainas kompānija KVV Group, 2015. gadā rūpnīca atsāka darbu ar nosaukumu AS KVV Liepājas Metalurgs, izmantojot bijušajiem īpašniekiem piederošās ražošanas telpas un iekārtas. 2016. gada septembrī KVV Liepājas Metalurgs tika pasludināts par maksātnespējīgu.

2018. gada 15. janvārī, pēc neveiksmīgas investora piesaistes, tika paziņots, ka visa metalurgam piederošā manta tiks pārdota pa daļām. 2018. gada augustā elektrotēraudkausēšanas krāsni pārņēma Privatizācijas aģentūras meitas uzņēmums SIA FeLM. 2019. gada 21. janvārī izsolē par 2,95 miljoniem eiro tika pārdota AS KVV Liepājas metalurgs piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas (tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.).[5] 2021. gada 10. februārī Kurzemes rajona tiesa izbeidza AS "Liepājas Metalurgs" maksātnespējas procesu, jo bija izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.[6] 2021. gada 19. februārī AS "Liepājas Metalurgs" tika likvidēts.[7]

2021. gada pavasarī elektrotēraudkausēšanas krāsni izsolē iegādājās Turcijas investori ar SIA Liepāja Steel starpniecību. Tam ar Liepājas domi un speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi neizdevās vienoties par rūpnieciskās darbības uzsākšanu. Liepājas dome un SEZ pārvalde "Liepājas metalurgs" bijušās teritorijā plānoja veikt attīrīšanu no vēsturiskā piesārņojuma, un šeit attīstīt videi draudzīgu industriālo parku. 2023. gada augustā investori no Turcijas paziņoja par plāniem tēraudkausēšanas krāsni pārvest uz Turciju.[8]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ invaluable.com skatīts 2016. gada 15. jūnijā
  2. ↑ XX GADSIMTA IEVĒROJAMĀKIE LIEPĀJAS TAUTSAIMNIEKI Ints Grasis, laikraksts "Kurzemes Vārds", 2000.
  3. ↑ metalurgs.lv skatīts 2016. gada 15. jūnijā
  4. ↑ Liepājas metāla sirds stājas; gaidāms dzīves līmeņa kritums reģionā Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness, 2013-11-05
  5. ↑ Izsolē par 2,95 miljoniem eiro pārdota KVV Liepājas metalurgam piederoša kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas LETA, 2019. gada 21. janvāris
  6. ↑ Izbeigts Liepājas metalurga maksātnespējas process LETA, 12.02.2021
  7. ↑ LIEPĀJAS METALURGS, Akciju sabiedrība Lursoft
  8. ↑ «Turcijas investori zaudē cerības Liepājā atjaunot metalurģiju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-29.

Ārējās saites

labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Liepājas_Metalurgs&oldid=4070619"