Lielauces muiža

Lielauces muiža
Lielauces muiža
Iepriekšējie nosaukumi	Groß-Autz
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Ampīrs, Klasicisms.
Atrašanās vieta	Lielauce, Dobeles novads, Latvija
Pabeigta	19.gs. pirmā puse.
Rekonstrukcija	20.gs. sākums.
Īpašnieks	Privātīpašums
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Lielauces muižas apbūve
Aizsardzības numurs	4939
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 29. oktobris

Lielauces muižas kungu māja jeb Lielauces pils (vācu: Groß-Autz) ir vēlā klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Lielauces ezera krastā Dobeles novada Lielauces pagasta Lielaucē. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muiža līdz 1920. gada Latvijas agrārajai reformai piederēja Pālenu dzimtai. Pašlaik tā pieder Latvijas Lauksaimniecības Universitātei un tiek izmantota kā konferenču centrs ar viesu namu un muzeju.^[1]

Vēsture

17. gadsimta sākumā Lielauces muiža piederēja Kurzemes un Zemgales hercogam Frīdriham, kurš Poļu-zviedru kara laikā 1624. gadā bija šeit apmeties kopā ar galmu un ministriem. Kungu māja sākotnēji bijusi celta kā divstāvu ēka ar dakstiņu jumtu. No 1804. gada Lielauces muiža piederēja grāfam Mēdemam, bet 19. gadsimta un 20. gadsimta mijā Lielauces muiža piederēja grāfam Konstantīnam fon der Pālenam.

1900. gada Ziemassvētkos pilī izcēlās ugunsgrēks un tā izdega. 1901. gadā sākās tās atjaunošana vienkāršotā veidā bez sākotnējā greznuma. Viens no projektētājiem bijis Vācijas arhitekts Iverss. No vecās muižas pils nepārbūvēta saglabājusies viena no gala fasādēm ar palladio logu.

1920. gada zemes reformas gaitā Lielauces muiža (Groß-Autz) ar mācītājmuižu un Mīnes (Wilhelminenhof), Skares (Elisenhof jeb Skarre), Lēnes (Helenenhof jeb Lahnen jeb Gahlenhof), Tauvēnu (Tauenhof), Galauces (End-Autz) pusmuižām sadalīta 176 vienībās 3330 ha kopplatībā.^[2]

1922. gadā Lielauces muižas pili ar tai pieguļošo parku un ezeru nodeva Latvijas Universitātes pārziņā, vēlāk LLU valdījumā, savukārt muižas parku ar apkārtējām lauksaimniecības zemēm nodeva Meža pētīšanas stacijas valdījumā. 2011. gadā "Latvijas valsts meži" pils remontam piešķīra vairāk nekā 80 tūkstošus latu, bija plānots nomainīt ēkas logus otrajā stāvā un verandā, sakārtot jumta segumu un izveidot istabiņas ar sanitārajiem mezgliem.^[3]

LLU Lielauces pili iznomāja biedrībai “Falks”, kas sāka pils restaurācijas darbus, atjaunojot ēkas fasādi, restaurējot zāles un izremontējot daļu pārējo telpu. 2022.gadā LLU Lielauces muižu izsolē pārdeva SIA Mudia^[4].

Muižas centra apbūve

Lielauces muižas centra apbūvē ietilpa kungu māja, kalpu ērberģis, klēts, laidari, staļļi un rija. Pārbūvētā pils ieguvusi savam veidolam neatbilstošu mansarda jumtu un asimetrisku šķērskorpusu, kura savaiņagojumā izbūvēts trīsstūra frontons. Fasādes apdare pieskaņota eklektisma prasībām – tajā parādās rustojums pirmā stāva apmetumā, pilastri, manierīgās balustrādes un meandru frīzes. Pils iekšējā interjera dekoratīvajā apdarē izmantoti ampīra elementi, saglabājušās vairākas ampīra stila krāsnis un kamīni, izbūvēts ūdensvads no avotiem, kuri atrodas Lielauces ezera krastā. Ļoti interesants elements ir iedziļināta saimniecības eja no ieejas pils pagrabos dīķa virzienā. Saglabājušies divi tiltiņi – viens pāri saimniecības ejai, otrs – pāri grāvim no dīķa uz ezeru. Ap pili ir 58 ha liels brīvā plānojuma parks, kas stādīts grāfa Mēdema laikā. Tajā aug dažādu sugu koki, arī Usūrijas baltegle, Japānas ciprese, Japānas korķozols, Kanādas un Mandžūrijas riekstkoks, īve, kā arī mūsdienās iecienīts krāšņumaugs – efeja. Parka teritorijā atrodas divi dīķi. Lielākais dīķis nodala pagasta centru no parka. Šā dīķa otrā krastā atradies muižas zirgu stallis, uz to vedis speciāls tiltiņš pāri dīķim.^[5]