Lenčna
pilsēta mūsdienu Polijā
Lenčna (poļu: Łęczna) - pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, uz austrumiem no Ļubļinas pie Vepšas upes.
| Lenčna | ||
|---|---|---|
 Dzīvojamās mājas Lenčnā | ||
| ||
  Lenčna | ||
| Koordinātas: 51°18′0″N 22°53′0″E / 51.30000°N 22.88333°EKoordinātas: 51°18′0″N 22°53′0″E / 51.30000°N 22.88333°E | ||
| Valsts |
 Polija | |
| Vojevodiste | Ļubļinas vojevodiste | |
| Apriņķis | Lenčnas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1457 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 19,00 km2 | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 17 826 | |
| • blīvums | 1 141,5/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.leczna.pl | |
 Lenčna Vikikrātuvē | ||
Pilsētas dibinātājs ir Polijas hetmanis Jans Tarnovskis (Jan Tarnowski). 1581. gadā Stefana Batorija doto privilēģiju dēļ, pilsēta kļuva par lielu zirgu un mājlopu tirdzniecības centru. Pēc Polijas dalīšanām iekļāvās Austrijas impērijā, vēlāk ietilpa Varšavas hercogistē, bet kopš 1815. gada - Krievijā. 1918. gadā iekļāvās jaunajā Polijas valstī. Kopš XX gadsimta septiņdesmitajiem gadiem ir lielākā pilsēta Ļubļinas akmeņogļu ieguves baseinā.
Futbolista Gžegoža Bronovicka (Grzegorz Bronowicki, 1980) dzimtā pilsēta.
Atsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lenčna |