Lauku lija
Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.[1][2] Tuvāk ziemeļiem ligzdojošās populācijas ziemas periodā migrē dienvidu virzienā. Eiropas populācijas sasniedz Ziemeļāfriku. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]
| Lauku lija Circus cyaneus (Linnaeus, 1766) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Liju apakšdzimta (Circinae) |
| Ģints | Lijas (Circus) |
| Suga | Lauku lija (Circus cyaneus) |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks
| |
 Lauku lija Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Lauku lija fragmentāri sastopama Eiropas rietumos un centrālajā daļā. To skaits pieaug virzienā uz austrumiem. Sākot ar Skandināviju un Somijas ziemeļiem, Austrumeiropā un Krievijā lauku lijai ir vienlaidus izplatība plašā joslā pāri Āzijai līdz Tālajiem Austrumiem.[3]
Eiropas ziemeļu un austrumu populācijas ir pilnībā migrējošas un pārvietojas ziemot uz Eiropas centrālo un dienvidu daļu, sasniedzot Tuvos Austrumus un Ēģipti. Savukārt daļa rietumu un centrālās Eiropas ligzdotāju ir nometnieki un ziemo ligzdošanas areālā. Vienlaicīgi daļa populācijas veic klejojumus uz dienvidiem līdz Vidusjūras piekrastei. Neliels skaits sasniedz arī Ziemeļāfriku.[3]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopama lauku lijas nominālpasuga - Circus cyaneus cyaneus. Latvijā tā ir reta ligzdotāja, bet samērā parasta caurceļotāja. Ligzdo apmēram 5—20 pāri. Daži īpatņi pārziemo valsts rietumu daļā, piejūras ezeru tuvumā. Ziemotāju skaits katru gadu pamazām pieaug, kas īpaši manāms siltākās ziemās.[3] Lauku lija apdzīvo dažādus klajus līdzenumus — gan lauksaimniecības zemes — pļavas un tīrumus, gan mitrājus — zemos un pārejas purvus un niedrājus.[4] Septembrī un oktobrī ligzdojošās lijas dodas uz ziemošanas vietām Eiropas rietumu un centrālajā daļā, kā arī uz Turciju. Ligzdošanas vietās tās atgriežas aprīlī.[4]
Izskats
labot šo sadaļuLauku lija ir vidēji liels plēsīgais putns. Tās ķermeņa garums ir 43—50 cm, spārnu plētums 100–120 cm. Lauku lija ir nedaudz mazāka par niedru liju.[4] Kā tas ir raksturīgi vanagu dzimtas sugām, mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Tēviņi sver 290—400 g, mātītes 390—750 g.[5] Lauku lijai ir gara aste un samērā plati, gari spārni. Lauku lijai proporcionāli ir visgarākie spārni un aste, salīdzinot ar ķermeņa garumu, no visiem plēsīgajiem putniem.[5] Planējot spārnus tur viegli paceltus V veidā. Lidojošam putnam spārnu galos labi redzami 4–5 lidspalvu gali.
Lauku lijai piemīt izteikts dzimumu dimorfisms. Mātītes ir ne tikai lielākas par tēviņiem, bet katram dzimumam ir atšķirīgas krāsas apspalvojums. Nominālpasugas pieauguša tēviņa ķermeņa virspuse, galva un krūtis ir gaiši zilpelēkas, bet virsaste – balta. Arī ķermeņa apakšpuse ir balta, ar izteiktu robežu nodalīta no pelēkajām krūtīm. Spārnu gali tēviņiem ir melni, spārnu apakšpusē gar to aizmugurējo malu tumša josla. Mātītēm ķermeņa virspuse ir brūna, izņemot balto virsasti un gaišāku laukumu uz spārnu segspalvām, apakšpuse balta ar brūniem garenraibumiem. Mātītēm uz lidspalvām un astes platas tumšbrūnas svītras. Seja tumša, bet sejas plīvuram ir šaura, šķērssvītrota, gaiša apmale.
Jaunie putni ir ļoti līdzīgi pieaugušām mātītēm, bet tiem ir rūsganāka apakšpuse un tumšākas spārnu segspalvas. Visu vecumu putniem kājas un vaskādiņa dzeltena. Jaunajiem putniem acis ir tumšas, putnam pieaugot, tās kļūst dzeltenas. Tēviņiem tas notiek ātrāk, mātītēm vēlāk.[4] Ziemeļamerikā dzīvojošās lauku liju pasugas tēviņu apspalvojums ir tumšāk pelēks nekā Eiropā dzīvojošiem lauku liju tēviņiem, arī mātītes ir tumšākas un sarkanīgākas.[5]
Barība
labot šo sadaļu
Lauku lija barojas galvenokārt ar jauniem un pieaugušajiem zvirbuļveidīgajiem putniem, ligzdbēgļu mazuļiem un maziem grauzējiem. Parasti medī, lidojot nelielā augstumā, bet mēdz izmantot arī krūmus, lai pārsteigtu upuri.[4] Reizēm lauku lija nomedī arī lielāku medījumu, piemēram, trusi vai meža pīli, retos gadījumos upuris ir smagāks par pašu mednieku.[6]
Ligzdošana
labot šo sadaļuŠī ir vienīgā zināmā vanagu dzimtas suga, kurai piemīt poligāmija. Tēviņš sapārojas ar vairākām mātītēm savā teritorijā. Tā ir vidēji 2,6 km² liela, lai gan var sasniegt arī 150 km².[7] Kamēr mātītes perē olas, tēviņš tās apgādā ar barību. Ir novērots, ka tēviņam sezonas laikā var būt līdz 5 mātītēm, bet var būt arī tikai viena vai divas.[6] Ligzdu lauku lija būvē uz zemes, parasti biezā veģetācijā. Ligzdu būvē galvenokārt mātīte, un tā tiek būvēta no zāles, niedrēm, meldriem un citiem tuvumā pieejamiem materiāliem. Tēviņš parasti pienes nedaudz ligzdas materiāla.
Dējumā parasti ir 4—6 zilganbaltas olas (retumis līdz pat 12 olām).[4] Retos gadījumos olas ir ar gaišbrūniem plankumiem. Gadā viens perējums, perē tikai mātīte. Inkubācijas periods ir 29—31 diena uz vienu olu (29—39 dienas uz visu perējumu).[4] Perēšana tiek uzsākta dažādi, mātīte to var uzsākt pēc pirmās, otrās, trešās vai ceturtās olas izdēšanas, tāpēc daļa mazuļu nešķiļas vienlaikus. Mazuļi ir ligzdguļi. Sākumā, kamēr mazuļi pavisam mazi, mātīte tos silda, bet tēviņš pienes barību, nododot to mātītei. Mazuļiem paaugoties, medībās dodas abi vecāki, bet joprojām tikai mātīte ir tā, kas baro mazuļus. Tēviņš pie ligzdas nekavējas ilgāk par 5 minūtēm. Kad jaunie putni gandrīz pieauguši, arī mātīte vairs nekavējas, lai tos barotu. Medījums tiek nomests ligzdas tuvumā.[7] Jau 15 dienu vecumā mazuļi var atstāt ligzdu un slēpties apkārtējā veģetācijā. Mazuļi apspalvojas 32—42 dienu laikā. Tēviņi parasti ātrāk nekā mātītes. Vairākas nedēļas pēc ligzdas atstāšanas mazuļi joprojām ir atkarīgi no vecākiem.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 IOC World Bird List: New World vultures, Secretarybird, kites, hawks & eagles
- ↑ IUCN: Circus cyaneus[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Latvijas putni: Lauku lija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 20. maijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 Latvijas daba: Lauku lija
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Ferguson-Lees, J.; Christie, D. (2001). Raptors of the World. London: Christopher Helm. ISBN 0-7136-8026-1.
- ↑ 6,0 6,1 All About Birds: Northern Harrier
- ↑ 7,0 7,1 Macwhirter, R., K. Bildstein. 1996. Northern Harrier. The Birds of North America, 210: 1–25.