Latvju raksti Brīvā Latvija
Latvju raksti Brīvā Latvija (1943 - 1944) (sākotnējais nosaukums - Vēstījums) bija Gustava Celmiņa izdots nelegāls izdevums vācu okupācijas laikā.
 | |
| Veids | Nelegāls laikraksts |
|---|---|
| Redaktors | Gustavs Celmiņš |
| Dibināts | 1943 |
| Valoda | latviešu |
| Valsts | Latvija |
| Regularitāte | Neregulāri |
Laikraksta galvenais veidotājs bija organizācijas Pērkonkrusts vadītājs Gustavs Celmiņš, kurš arī ir lielākās daļas publicēto rakstu autors.
Laikā no 1943. gada vasaras līdz 1944. gada martam iznāca 13 numuri. Pirmo četru numuru nosaukums bija Vēstījums. Pašlaik ir zināmi tikai trīs oriģinālnumuri, taču Drošības policijas un SD komandiera Latvijā R.Langes arhīvā [Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, R 252. f., 1.apr., 26.l.] atrodas vairāku citu numuru tulkojumi vācu valodā.
Laikraksta numuru saturs pārsvarā iedalāms trīs daļās -
- Ārpolitika un militārie notikumi;
- Iekšpolitika;
- Praktiski jautājumi.
Pirmos četrus numurus ar nosaukumu Vēstījums ar rakstāmmašīnu 20-30 eksemplāros izgatavoja pats G.Celmiņš. Tos viņš izplatīja pašrocīgi savā darba vietā - latviešu pašpārvaldes Iekšlietu ģenerāldirekcijā. Nopratināšanā viņš laikraksta izdošanu pamatoja ar to, ka pie viņa pēc informācijas griezušies daudz cilvēku, un viņš nolēmis to izplatīt rakstiskā veidā.
Sākot ar 5. numuru laikraksts sāka iznāk ar nosaukumu Brīvā Latvija. Latvju raksti. Tas tika pavairots aptuveni 700 eksemplāru lielā metienā, un tā apjoms sasniedza 16-18 lapaspuses. Laikraksta 5.-11. numura iespiešanu vadīja A.Briedis, 12. un 13.numura iespiešanu - J.Sildegs, pie kam zināms, ka 12. numurs tika iespiests Jelgavas apriņķa Vircavas pagasta valdē.
Laikraksta izplatīšana kārtība tika mainīta. Turpmāk Celmiņš saviem apmeklētājiem izsniedza šifrētus kuponus, ar kuriem varēja saņemt laikrakstu tā nelegālajās izplatīšanas vietās - Rīgā Martas ielā 9, Rūpniecības (Landesvēra) ielā 7, Brīvības (Ā.Hitlera) ielā 16 un Lāčplēša (K.Širrena) ielā 59-4. Ir zināms, ka atsevišķos gadījumos laikraksts izplatīts pa pastu. Lai novērstu aizdomas, šajos gadījumos tika izmantotas aploksnes ar viltotu Darba pārvaldes zīmogu. Bija arī organizēta laikraksta izplatīšana provincē. Izdevuma izplatīšanā provincē bija iesaistīti tautskolu inspektori - A.Endziņš Abrenē un A.Briedis Jēkabpilī. Pēc aculiecinieku ziņām ir zināms, ka 1943.gada augustā-septembrī atsevišķi numuri ir bijuši izplatīti Dobeles apriņķa Annenieku pagastā un Jēkabpilī.
1943. gada rudenī vācu iestādēm izdevās izsekot un apcietināt dažus laikraksta izplatītājus provincē.
Jau 1944. gada 25. janvāra ziņojums apliecina R.Langes pārliecību par G.Celmiņa saistību ar izdevumu. laikraksta izdošana tika pārtraukta līdz ar G.Celmiņa apcietināšanu 1944. gada 14. martā. Līdz viņa arestam bija sagatavots laikraksta 14. numurs, taču tas nepaspēja iznākt.
Visu atbildību par laikraksta izdošanu uzņēmās Gustavs Celmiņš un pratināšanā nenosauca iespiedēju un izplatītāju vārdus.
Pēc pratināšanu pabeigšanas, kas ilga līdz 15. aprīlim, G.Celmiņu nosūtīja uz Flosenburgas koncentrācijas nometni. Pārējos arestētos, saskaņā ar Ostlandes Drošības policijas un SD priekšnieka Fuksa (Fuchs) 1944. gada 17. jūnija pārskatu, sakarā ar Ādolfa Hitlera dzimšanas dienu pēc nopratināšanas atbrīvoja.
Laikraksta Brīvā Latvija. Latvju raksti pavairošanā un izplatīšanā bija iesaistīti A.Endziņš, J.Briedis, Dž.Puriņš, Ķimenis, A.Krastiņš, T.Andersons, Ozoliņš, B.Laupacis, E.Ceriņš, Bīviņš, Sokolovskis un citi.
Informācijas avoti
labot šo sadaļu- Brīvā Latvija. Latvju raksti, Historia.lv