Latvijas klimatiskā standarta norma
Latvijas klimatiskās standarta normas ir meteoroloģisko parametru vidējās vērtības, kas tiek aprēķinātas 30 gadu periodam. Tās ir nozīmīgas klimata un klimata pārmaiņu raksturošanai, kā arī laika apstākļu analīzei. Klimatisko standarta normu izmanto lēmumu pieņemšanā daudzās tautsaimniecības jomās. Straujo klimata pārmaiņu dēļ Pasaules Meteoroloģijas organizācija 2016. gadā lēma, ka turpmāk klimatiskās standarta normas ir jāatjauno ik pēc 10 gadiem, lai tās būtu atbilstošākas mūsdienu klimatam.
Klimata standarta normas izmaiņas labot šo sadaļu
| Latvijas klimatiskā standarta normas 1991.—2020. gads.[1] | ||
|---|---|---|
| Mēneša vidējā temperatūra un nokrišņi | ||
| Janvāris | –3,0 °C | 50,5 mm |
| Februāris | –3,1 °C | 40,3 mm |
| Marts | +0,2 °C | 36,9 mm |
| Aprīlis | +6,1 °C | 35,8 mm |
| Maijs | +11,4 °C | 50,4 mm |
| Jūnijs | +15,2 °C | 70,1 mm |
| Jūlijs | +17,8 °C | 75,7 mm |
| Augusts | +16,9 °C | 76,8 mm |
| Septembris | +12,3 °C | 60,9 mm |
| Oktobris | +6,8 °C | 74,8 mm |
| Novembris | +2,2 °C | 59,6 mm |
| Decembris | –1,1 °C | 53,7 mm |
| Gadā | +6,8 °C | 685,6 mm |
Kļuvis nedaudz siltāks labot šo sadaļu
Jaunā klimatiskā standarta norma, kura tika atjaunota 2021. gada oktobrī, norāda uz klimata pasiltināšanos Latvijā. Periodā no 1991. līdz 2020. gadam, kas turpmākos desmit gadus būs klimatiskā norma, vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir bijusi 6,8 grādi, kas ir par 0,4 grādiem siltāks nekā iepriekšējā klimatiskā norma jeb vidējais rādītājs periodā no 1981. līdz 2010. gadam. Reģonāli gada vidējā temperatūra Latvijā ir robežās no 5,7 grādiem Alūksnē un Zosēnos līdz 8,0 grādiem Rīgā.
Visi gadalaiki un mēneši nav iesiluši vienmērīgi, piemēram, ziemas (decembra, janvāra un februāra) vidējās gaisa temperatūras norma ir paaugstinājusies par 0,6 grādiem — tostarp decembra ir pat par 0,9 grādiem augstāka nekā 1981.—2010. gada periodā. Savukārt maija mēneša norma nav mainījusies, bet oktobra mēneša jaunā norma ir par 0,1 grādu zemāka nekā iepriekšējā norma.
Nokrišņu kļuvis mazāk labot šo sadaļu
Latvijas gada kopējā nokrišņu daudzuma klimatiskā standarta normas jaunā 1991.—2020. gadu periodā ir 684,6 milimetri (mm), kas ir par 7,7 mm jeb vienu procentu mazāk nekā iepriekšējās klimatiskās normas periodā no 1981.—2010. gadam. Līdzīgi vidējai gaisa temperatūrai, arī nokrišņu daudzuma izmaiņas klimatiskā standarta normas 1991.—2020. gada periodā, salīdzinot ar iepriekšējo normu, mainījušās nevienmērīgi — daži mēneši ir kļuvuši mitrāki, bet citi sausāki. Bez izmaiņām palikušas nokrišņiem bagātākās un sausākās vietas — visvairāk nokrišņu novērots Siguldā (878,5 mm), savukārt vismazāk to ir Zemgales līdzenumā, kur, piemēram, Dobelē, gada vidējais nokrišņu daudzums ir vien 580,5 mm.
Vislielākais nokrišņu daudzuma pieaugums vidēji Latvijā novērots februārī, kur tas palielinājies par 3,5 mm (9 %). Nokrišņu daudzums pieaudzis arī aprīlī, maijā un oktobrī, savukārt septembrī, martā, jūnijā, novembrī un decembrī — samazinājās.
Citas izmaiņas labot šo sadaļu
Laika periodā no 1991. gada līdz 2020. gadam ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas meteoroloģiskajos novērojumos, no kurām visbūtiskākā ir meteoroloģisko novērojumu tīkla automatizācija. Ietekme uz novērojumiem ir arī izmaiņām novērojumu stacijas apkārtnē, piemēram, mainoties apkārtnes veģetācijai un apbūvei. Lai samazinātu blakus faktoru ietekmi uz normas vērtībām, papildus tiek veikta novērojumu datu iztrūkumu analīze un homogenizācija jeb datu viendabīguma analīze.
Atbilstoši Igaunijas, Lietuvas un Somijas meteoroloģisko dienestu pētījumiem par jaunajām klimatiskajām normām Skandināvijas un Baltijas valstu reģionā ir vērojamas līdzīgas izmaiņas gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma klimatiskās normas vērtībās — gada vidējā gaisa temperatūra pieaugusi, bet gadalaiki un mēneši nav iesiluši vienmērīgi. Nokrišņu daudzuma izmaiņas mūsu reģionā nav bijušas tik viennozīmīgas un lielākoties ir līdzīgas 1981.—2010. gada periodu normai.
Mainoties klimatam un klimatisko normu vērtībām, mainās arī novēroto laikapstākļu novirzes no normas — laikapstākļi, kas kādreiz bija neraksturīgi Latvijai, pakāpeniski var kļūt par normu, līdz ar to var rasties maldīgs priekšstats par klimata pārmaiņu apmēriem. Tāpēc klimatoloģijā tiek izmantoti divi atskaites periodi: klimatiskā standarta norma, kas tiek mainīta reizi 10 gados, lai precīzāk raksturotu aktuālo klimatisko situāciju, un klimatiskā reference, ko izmanto, lai analizētu klimata pārmaiņas ilgākā laika posmā. Pasaules Meteoroloģijas organizācija šādam mērķim izmanto 1961.—1990. gadu perioda normu.
Vidējās gaisa temperatūras jaunā klimatiskā standarta gada norma (1991.—2020. gads) Latvijā ir 1,1 grādu augstāka par klimatisko referenci (1961.—1990. gads), un no mēnešu normām vienīgi oktobra norma nav augstāka par references perioda normu. Vērā ņemams ir arī fakts, ka vēsāko novērojumu staciju (Alūksnes un Zosēnu) gada jaunā norma ir tāda pati kā gada norma vidēji Latvijā klimatiskās references periodā: 5,7 grādi.
Jaunā klimatiskā standarta gada norma (1991.—2020. gads) atmosfēras nokrišņiem Latvijā ir par 18,9 mm jeb 3 % augstāka par klimatisko referenci (665,7 mm). Vislielākais nokrišņu daudzuma pieaugums ir februārī (29 %), janvārī (20%), oktobrī (15 %) un jūnijā (15 %), savukārt vislielākais nokrišņu daudzuma samazinājums ir septembrī (22 %) un novembrī (14 %).[2]
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
- ↑ Latvijas klimats Arhivēts 2022. gada 2. februārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv
- ↑ Atjaunoti klimatiskās normas rādītāji gaisa temperatūrai un nokrišņiem, lsm.lv