Latvijas futbola izlases rekordi
Šajā lapā ir apkopoti dažādi Latvijas futbola izlases rekordi. Dati ir aktuāli uz 2023. gada 15. martu.
Spēles
labot šo sadaļu- Visvairāk aizvadītu spēļu
- Vitālijs Astafjevs, 167, 1992—2010
- Citi, kas aizvadījuši vismaz 100 spēlēs
- Andrejs Rubins, 117, 1998—2011
- Juris Laizāns, 113, 1998—2013
- Imants Bleidelis, 106, 1995—2007
- Mihails Zemļinskis, 105, 1992—2005
- Māris Verpakovskis, 104, 1999—2014
- Igors Stepanovs, 100, 1995—2011
- Andris Vaņins, 100, 2000—2019
- Pirmais spēlētājs, kas aizvadīja 100 spēles
- Vitālijs Astafjevs, 2004. gada 31. martā pret Slovēniju (1–0)
- Visvairāk aizvadītu spēļu oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri)
- Vitālijs Astafjevs, 88, 1992—2010
- Garākā izlases karjera
- Andris Vaņins, 20 gadi, 2000—2019
- Visi, kas spēlējuši trīs dažādās desmitgadēs
- Vitālijs Astafjevs, 1990., 2000., 2010.
- Andrejs Rubins, 1990., 2000., 2010.
- Juris Laizāns, 1990., 2000., 2010.
- Māris Verpakovskis, 1990., 2000., 2010.
- Igors Stepanovs, 1990., 2000., 2010.
- Aleksandrs Koliņko, 1990., 2000., 2010.
- Dzintars Zirnis, 1990., 2000., 2010.
- Visvairāk spēļu kopā brāļiem
- Aleksejs un Eduards Višņakovi, 91, 2004—pašlaik
- Visvairāk spēļu diviem brāļiem vienlaicīgi esot uz laukuma
- Aleksejs un Eduards Višņakovi, 8, 2014—pašlaik
- Visvairāk spēļu trim brāļiem vienlaicīgi esot uz laukuma
- Arvīds, Edvīns un Rūdolfs Bārdas, 4, 1923—1924
Visu laiku simboliskā izlase pēc aizvadīto spēļu skaita
labot šo sadaļu# | Pozīcija | Spēlētājs | Spēles | Gadi |
---|---|---|---|---|
Vārtsargs | Andris Vaņins | 100 | 2000 – 2019 | |
Kreisais aizsargs | Dzintars Zirnis | 68 | 1997 – 2010 | |
Centra aizsargs | Mihails Zemļinskis | 105 | 1992 – 2005 | |
Centra aizsargs | Igors Stepanovs | 100 | 1995 – 2011 | |
Labais aizsargs | Oļegs Blagonadeždins | 70 | 1992 – 2004 | |
Kreisais pussargs | Andrejs Rubins | 117 | 1998 – 2011 | |
Centra pussargs | Vitālijs Astafjevs | 167 | 1992 – 2010 | |
Centra pussargs | Juris Laizāns | 113 | 1998 – 2013 | |
Labais pussargs | Imants Bleidelis | 106 | 1995 – 2007 | |
Uzbrucējs | Māris Verpakovskis | 104 | 1999 – 2014 | |
Uzbrucējs | Andrejs Štolcers | 81 | 1994 – 2005 |
Gūtie vārti
labot šo sadaļu- Pirmie vārti
- Edvīns Bārda, 1922. gada 24. septembrī, pret Igauniju (1–1)
- Visvairāk gūtu vārtu
- Māris Verpakovskis, 29, 1999. gada 9. jūnijs — 2012. gada 12. oktobris
- Visvairāk gūtu vārtu oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri)
- Māris Verpakovskis, 23, 1999. gada 9. jūnijs — 2012. gada 12. oktobris
- Visvairāk gūtu vārtu vienā spēlē
- Ēriks Pētersons, 4, 1931. gada 30. jūnijā, pret Lietuvu (5–2)
- Visvairāk hat-trick
- Ēriks Pētersons, 2
- Gūti vārti visvairāk spēlēs pēc kārtas
- Iļja Vestermans, 4, 1937. gada 9. jūlijs pret Lietuvu (4–2) — 1937. gada 7. septembris pret Igauniju (2–0)
- Māris Verpakovskis, 4, 2003. gada 10. septembris pret Ungāriju (3–1) — 2003. gada 19. novembris pret Turciju (2–2)
- Visvairāk gūtu vārtu vienā Pasaules kausa kvalifikācijas ciklā
- Fricis Kaņeps, 5, 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācija, 1937
- Māris Verpakovskis, 5, 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācija, 2004—2005
- Visvairāk gūtu vārtu vienā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē
- Fricis Kaņeps, 3, 1937. gada 27. jūlijā, pret Lietuvu (4–2)
- Pirmie gūtie vārti Pasaules kausa kvalifikācijas turnīros
- Fricis Kaņeps, 1937. gada 27. jūlijā, pret Lietuvu (4–2)
- Visvairāk gūtu vārtu vienā Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā
- Māris Verpakovskis, 6, 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija, 2002—2003
- Visvairāk gūtu vārtu vienā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē
- Vīts Rimkus, 2, 1995. gada 3. jūnijā, pret Portugāli (2–3)
- Vīts Rimkus, 2, 1995. gada 16. augustā, pret Austriju (3–2)
- Vitālijs Astafjevs, 2, 1999. gada 4. septembrī, pret Albāniju (3–3)
- Imants Bleidelis, 2, 2003. gada 30. aprīlī, pret Sanmarīno (3–0)
- Māris Verpakovskis, 2, 2003. gada 10. septembrī, pret Ungāriju (3–1)
- Māris Verpakovskis, 2, 2006. gada 7. oktobrī, pret Islandi (4–0)
- Māris Verpakovskis, 2, 2007. gada 13. oktobrī, pret Islandi (4–2)
- Pirmie gūtie vārti Eiropas čempionāta finālturnīros
- Māris Verpakovskis, 2004. gada 15. jūlijā, pret Čehiju (1–2)
- Pirmie gūtie vārti Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīros
- Jevgēņijs Miļevskis, 1994. gada 9. oktobrī, pret Portugāli (1–3)
- Visvairāk gūtu vārtu vienā UEFA Nāciju līgas sezonā
- Vladislavs Gutkovskis, 5, 2022—2023
- Visvairāk gūtu vārtu vienā UEFA Nāciju līgas spēlē
- Jānis Ikaunieks, 2, 2020. gada 17. novembrī, pret Andoru (5–0)
- Roberts Uldriķis, 2, 2022. gada 3. jūnijā, pret Andoru (3–0)
- Vladislavs Gutkovskis, 2, 2022. gada 10. jūnijā, pret Moldovu (4–2)
- Jānis Ikaunieks, 2, 2022. gada 10. jūnijā, pret Moldovu (4–2)
- Vladislavs Gutkovskis, 2, 2022. gada 14. jūnijā, pret Lihtenšteinu (2–0)
- Pirmie gūtie vārti UEFA Nāciju līgas turnīros
- Artūrs Karašausks, 2018. gada 13. oktobrī, pret Kazahstānu (1–1)
- Visvairāk gūtu vārtu Baltijas kausa izcīņas turnīros
- Ēriks Pētersons, 6, 1930—1935
- Visvairāk gūtu vārtu vienā Baltijas kausa izcīņas turnīrā
- Ēriks Pētersons, 4, 1930
- Visvairāk gūtu vārtu vienā Baltijas kausa izcīņas spēlē
- Voldemārs Plade, 3, 1929. gada 14. augustā, pret Lietuvu (3–1)
- Ēriks Pētersons, 3, 1930. gada 17. augustā, pret Lietuvu (3–3)
- Pirmie gūtie vārti Baltijas kausa izcīņas turnīros
- Arkādijs Pavlovs, 1928. gada 25. jūlijā, pret Lietuvu (3–0)
- Visvairāk gūtu vārtu vienā kalendārā gadā
- Ēriks Pētersons, 7, 1933
- Visvairāk realizētu 11 metru soda sitienu
- Mihails Zemļinskis, 11, 1998—2005
- Pirmais hat-trick
- Voldemārs Žins, 1927. gada 27. jūlijā, pret Lietuvu (6–3)
- Rezultatīvākais aizsargs
- Mihails Zemļinskis, 12, 1992—2005
- Visvairāk spēļu aizvadījušais laukuma spēlētājs, kas nav guvis vārtus
- Dzintars Zirnis, 68, 1997—2010
- Guvuši vārtus trīs dažādās desmitgadēs
- Māris Verpakovskis, 1990., 2000., 2010.
Komandas rekordi
labot šo sadaļu- Lielākā uzvara
- 6–1 pret Lietuvu, 1935. gada 30. maijā
- 5–0 pret Lietuvu, 2012. gada 1. jūnijā
- 5–0 pret Gibraltāru, 2016. gada 29. martā
- 5–0 pret Andoru, 2020. gada 17. novembrī
- Lielākais zaudējums
- 0–12 pret Zviedriju, 1927. gada 29. maijā
- Lielākā uzvara mājās
- 6–1 pret Lietuvu, 1935. gada 30. maijā
- Lielākais zaudējums mājās
- 0–5 pret Poliju, 1931. gada 5. jūlijā
- 0–5 pret Bosniju un Hercegovinu, 2013. gada 9. jūnijā
- 0–5 pret Slovēniju, 2019. gada 10. jūnijā
- Lielākā uzvara oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
- 5–0 pret Andoru, 2020. gada 17. novembrī
- Lielākais zaudējums oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
- 0–6 pret Nīderlandi, 2014. gada 16. novembrī
- 0–6 pret Austriju, 2019. gada 6. septembrī
- Garākā uzvarētu spēļu sērija
- 5, 2022. gada 29. marts pret Azerbaidžānu (1–0) — 2022. gada 14. jūnijs pret Lihtenšteinu (2–0), pārtrauca Moldova 2022. gada 22. septembrī (1–2)
- Garākā uzvarētu spēļu sērija oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
- 5, 2021. gada 16. novembris pret Gibraltāru (3–1) — 2022. gada 14. jūnijs pret Lihtenšteinu (2–0), pārtrauca Moldova 2022. gada 22. septembrī (1–2)
- Garākā spēļu sērija bez zaudējumiem
- 8, 1938. gada 17. maijs pret Lietuvu (2–0) — 1938. gada 25. septembris pret Poliju (2–1), pārtrauca Rumānija 1939. gada 18. maijā (0–4)
- 8, 2021. gada 13. novembris pret Norvēģiju (0–0) — 2022. gada 14. jūnijs pret Lihtenšteinu (2–0), pārtrauca Moldova 2022. gada 22. septembrī (1–2)
- Garākā spēļu sērija bez zaudējumiem oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
- 5, 2008. gada 15. oktobris pret Izraēlu (1–1) — 2009. gada 9. septembris pret Šveici (2–2), pārtrauca Grieķija 2009. gada 10. oktobrī (2–5)
- 5, 2021. gada 16. novembris pret Gibraltāru (3–1) — 2022. gada 14. jūnijs pret Lihtenšteinu (2–0), pārtrauca Moldova 2022. gada 22. septembrī (1–2)
- Garākā zaudētu spēļu sērija
- 9, 2016. gada 7. oktobris pret Fēru salām (0–2) — 2017. gada 4. septembris pret Šveici (0–3), pārtrauca pret Fēru salām 2017. gada 7. oktobrī (0-0)
- 9, 2019. gada 21. marts pret Ziemeļmaķedoniju (1–3) — 2019. gada 16. novembrī pret Slovēniju (0–1), pārtrauca pret Austriju 2019. gada 19. novembrī (1-0)
- Garākā zaudētu spēļu sērija oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
- 9, 2019. gada 21. marts pret Ziemeļmaķedoniju (1–3) — 2019. gada 16. novembrī pret Slovēniju (0–1), pārtrauca pret Austriju 2019. gada 19. novembrī (1-0)
- Garākā spēļu sērija bez uzvarām
- 17, 2018. gada 5. jūnijs pret Lietuvu (1–1) — 2019. gada 16. novembris pret Slovēniju (0–1), pārtrauca pret Austriju 2019. gada 19. novembrī (1-0)
- Garākā spēļu sērija bez uzvarām oficiālos turnīros (Pasaules kauss, Eiropas čempionāts un to kvalifikācijas turnīri, UEFA Nāciju līga)
- 15, 1937. gada 5. oktobris pret Austriju (1–2) — 1994. gada 9. oktobris pret Portugāli (0–3), pārtrauca pret Lihtenšteinu 1994. gada 15. novembrī (1–0)
- 15, 2018. gada 6. septembris pret Andoru (0–0) — 2019. gada 16. novembris pret Slovēniju (0–1), pārtrauca pret Austriju 2019. gada 19. novembrī (1-0)
- Garākā neizšķirtu spēļu sērija
- 4, 1935. gada 21. augusts pret Lietuvu (2–2) — 1935. gada 15. septembris pret Poliju (3–3), pārtrūka pret Vāciju 1935. gada 13. oktobrī (0–3)
- 4, 2020. gada 3. septembris pret Andoru (0–0) — 2020. gada 10. oktobris pret Fēru salām (1–1), pārtrūka pret Maltu 2020. gada 13. oktobrī (0–1)
- Garākā spēļu sērija bez neizšķirtiem
- 22, 2006. gada 7. oktobris pret Islandi (4–0) — 2008. gada 11. oktobris pret Šveici (1–2), pārtrūka pret Izraēlu 2008. gada 15. oktobrī (1–1)
- Garākā sērija ar gūtiem vārtiem katrā spēlē
- 15, 1937. gada 29. jūlijs pret Lietuvu (4–2) — 1938. gada 25. septembris pret Poliju (2–1), pārtrūka pret Rumāniju 1939. gada 18. maijā (0–4)
- Garākā sērija bez gūtiem vārtiem
- 6, 2006. gada 11. oktobris pret Ziemeļīriju (0–1) — 2007. gada 6. jūnijs pret Dāniju (0–2), pārtrauca pret Moldovu 2007. gada 22. augustā (1–2)
- 6, 2019. gada 24. marts pret Poliju (0–2) — 2019. gada 10. oktobris pret Poliju (0–2), pārtrauca pret Izraēlu 2019. gada 15. oktobrī (1–3)
- Garākā sērija bez ielaistiem vārtiem (neskaitot pēcspēles 11 metru sitienus)
- 4, 2014. gada 29. maijs pret Igauniju (0–0) — 2014. gada 9. septembris pret Kazahstānu (0–0), pārtrauca Islande 2014. gada 10. oktobrī (0–3)
Dažādi
labot šo sadaļu- Tēvi un dēli, kas abi spēlējuši izlasē
- Ilmārs Verpakovskis (1 spēle, 1992) un Māris Verpakovskis (104 spēles, 1999—2014).[1]
- Juris Karašausks (6 spēles, 1995—1998) un Artūrs Karašausks (26 spēles, 2010—pašlaik).
- Sergejs Tarasovs (3 spēles, 1995—1996) un Igors Tarasovs (47 spēles, 2010—2022).[2]
- Izlases spēlētāji, kas vēlāk kļuva par izlases galvenajiem treneriem
- Kārlis Upenieks, 1 spēle kā spēlētājam, 1935, 1 spēle kā trenerim, 1940
- Marians Pahars, 75 spēles kā spēlētājam, 1996—2007, 33 spēles kā trenerim, 2013—2017
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Verpakovskis noslēdz krāšņo karjeru Latvijas izlasē». nra.lv. 2014-05-29. Skatīts: 2023-03-15.
- ↑ Ulvis Brože. «47 spēles aizvadījušais Tarasovs noslēdz karjeru Latvijas izlasē». Sportacentrs.com, 2023-03-15. Skatīts: 2023-03-15.