Latvijas Tiesu pils
Latvijas Tiesu pils atrodas Brīvības bulvārī 36, Rīgā, Latvijā, trijstūrī starp Tērbatas ielu, Elizabetes ielu un Brīvības bulvāri. Atzīta par vienu no 20. gadsimta 30. gadu ievērojamākajām jaunbūvēm Rīgā. Blakus tai Brīvības bulvārī 34 atrodas arī Rīgas apgabaltiesas ēka.[3]
| Latvijas Tiesu pils | |
|---|---|
 | |
  Latvijas Tiesu pils | |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | Administratīva ēka |
| Arhitektūras stils | Neoklasicisms,[1] neoeklektisms[2] |
| Atrašanās vieta |
 Brīvības bulvāris 36, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′13″N 24°7′4.08″E / 56.95361°N 24.1178000°EKoordinātas: 56°57′13″N 24°7′4.08″E / 56.95361°N 24.1178000°E |
| Pašreizējais izmantotājs | |
| Pamatakmens | 1936. gada 4. decembris |
| Pabeigta | 1938 (pirmā kārta) |
| Atvēršana | 1938. gada 9. decembris[3] |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Frīdrihs Skujiņš |
Daļu telpu izmanto Ministru kabinets. Vairāku telpu iekārta tikusi saglabāta sākotnējā izskatā, tomēr vispārējais telpu plānojums ir mainījies.
Vēsture
labot šo sadaļuĒkas celtniecību ierosinājis Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Tā celta bijušā vecā Senāta un tiesu palātas ēkas (Miertiešu sapulces nams)[3] vietā. Tika aizbūvēts Ravelīna laukums un Mazais Vērmanes dārzs. Konkursā par ēkas projektu uzvarēja Aleksandrs Klinklāvs, taču galīgā būvmeta autors bija Frīdrihs Skujiņš. Projekts Ministru kabineta sēdē tika pieņemts 1936. gada 29. septembrī.[1]
Ēkas pamatakmeni 1936. gada 4. decembrī iemūrēja Latvijas kara ministrs Jānis Balodis,[3] pamatakmens likšanas ceremoniju atklāja Latvijas tieslietu ministrs Hermanis Apsītis, ceremonijā piedalījās ar tieslietu resora pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas. Pamatos ticis iemūrēts Igaunijas tieslietu ministra pārstāvju dāvinātais akmens un pergamenta rullis. Ēkas pirmās kārtas celtniecība notika no 1936. līdz 1938. gadam būvuzņēmēja M. Vaitnieka vadībā.
Tiesu pilī no 1938. līdz 1940. gadam atradās Tieslietu ministrija kopā ar saviem departamentiem, Latvijas Senāts, Tiesu palāta, Zvērināto advokātu padome, Zinātniskās tiesekspertīzes institūts un Rīgas Zemesgrāmatu nodaļa. Tiesu pils sēžu zāļu, kabinetu un kancelejas telpu skaits sasniedza 130. Ēkas otrajā stāvā līdz 1940. gadam darbojās Senāts. Senāta zālē ir Kārļa Ulmaņa vārdu uzraksts: "Viens likums — viena taisnība visiem!".
Latvijas vācu okupācijas laikā te atradās Ostlandes Reihskomisariāts.[3] 1950. gados tika pabeigta otrās kārtas celtniecība Tērbatas ielas pusē. Otrajā celtniecības kārtā uzceltajā daļā atradušās dažādas augsta ranga padomju iestādes, tai skaitā Latvijas PSR Ministru padome un Valsts plāna komiteja.[1]
1990. gados notika ēkas remonts.[1] Kopš 1996. gada Tiesu pilī darbojas Latvijas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija, 1998. gadā ēkas pagrabstāvā iekārtots Augstākās tiesas muzejs.[1] Līdz 2007. gadam te darbojās arī Ārlietu ministrija.
-
Tiesu pils būvniecības sākums (1936) -
Ministru kabineta sēžu zāle (no Ministru prezidenta sēdvietas skatupunkta) -
Tiesu pils 1930. gados
.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 501.—502. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga : Puse, 2002. 102. lpp. ISBN 998452761-1.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Rīgas ielas: enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Priedaines. 2008. 107. lpp. ISBN 978-9984-798-39-4.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Tiesu pils Arhivēts 2015. gada 2. martā, Wayback Machine vietnē.
- "Cita Rīga" ieraksts