Latviešu policijas pulki
Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu brīvprātīgo vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas, apvienojot pastāvošos policijas bataljonus starp 1943. un 1944. gadu, tika likvidēti 1944. gada beigās, apvienojot tos Ieroču SS latviešu lauku papildinājuma depo. Policijas pulki bija pakļauti augstākajam SS un policijas vadītājam Ostlandē, taču nonākot frontē nonāca aizsardzības iecirkņa atbildīgās divīzijas štāba pakļautībā[1].
Izveidošana
labot šo sadaļuPēc 1943. gada 1. augusta pavēles četrus policijas bataljonus apvienoja 1. Rīgas policijas pulkā, 277. Siguldas kā I bataljonu, 278. Dobeles kā II bataljonu, 281-A. kā III bataljonu un 276. Kuldīgas kā IV bataljonu. Par pulka komandieri iecēla pulkvežleitnantu Osvaldu Meiju.
1944. gada februāra pirmajā pusē saformēja vēl divus pulkus - 2. Liepājas (no 22. Daugavas, 25. Abavas, 282-A. un 280-B. bataljoniem) un 3. Cēsu policijas pulku (no 317-F., 318-F., un 321-F. bataljoniem).
1944. septembra vidū no savrupdienesta policijas un aizsargiem tika saformēts vēl viens - 2. Kurzemes policijas pulks.
Dienesta gaitas
labot šo sadaļuPēc izveides un papildināšanas pulki turpināja izpildīt partizānu apkarošanas uzdevumu Latvijas pierobežā, 1. Rīgas pulkam piedaloties plašākajā operācijā Heinrich 1943. gada novembra sākumā.
No 1944. gada jūlija visus trīs pulkus iesaistīja kaujās Daugavpils rajonā, kur tie cieta smagus zaudējumus. Pēc atkāpšanās no Daugavpils pulkus novietoja Bulduros, kur augusta otrajā pusē 2. un 3. pulku apvienoja ar 1. Rīgas policijas pulku, ko oktobrī pārcēla vispirms uz Dundagu, bet pēc tam nosūtīja uz Vāciju. 2. Kurzemes policijas pulku, saformētu tikai 1944. septembra vidū, jau 1944. gada nogalē pārveda uz Dancigu un tālāk uz Tornu, kur kopā ar 1. Rīgas policijas pulku nodarbināja nocietinājumu būves darbos. Novembra beigās abus pulkus apvienoja sevišķā latviešu rezerves vienībā- Ieroču SS latviešu lauku papildinājuma depo (Waffen-SS Lettisches Feldersatz Depot).
Policijas pulku uzskaitījums
labot šo sadaļu- 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 1943. g. 1. augusts – 1944. g. novembris
- 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 1944. g. februāris – augusts
- 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 1944. g. februāris – augusts
- 2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 1944. gada septembris – novembris
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 297. lpp