3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks
3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks (vācu: Lettisches Freiwilligen Polizei Regiment 3) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 31. augustā Bulduros.[1]
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1944 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Partizānu apkarošana Baltkrievijā Kaujas pie Daugavpils |
| Komandieri | |
| Komandieri | Alberts Kleinbergs |
Izveidošana labot šo sadaļu
3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulku pēc 1944. gada februāra pavēles izveidoja pulkvežleitnants Alberts Kleinbergs no Latviešu policijas bataljoniem, kas nesen bija atgriezušies Latvijas teritorijā, tas sastāvēja no 3 bataljoniem:
- I bataljons (317-F.) - komandieris kapteinis Krūmiņš
- II bataljons (318-F.) - komandieris pulkvežleitnants Dzenītis
- III bataljons (321-F.) - komandieris pulkvežleitnants Penčuks
Bataljoni pulka komandierim bija pakļauti operatīvajā ziņā, saimnieciski paliekot kā patstāvīgas vienības, paturot lietojumā arī iepriekšējo numerāciju. Pulka vienības bija vāji apgādātas, piemēram, 1. aprīlī III (321-F.) bataljonā bija 10 virsnieki un 632 instruktori un kareivji, taču, apavu un apģērba trūkuma dēļ, kaujasspējīgi bija 129.[1]
Dienesta gaitas labot šo sadaļu
9. martā pulka I (317-F.) un II (318-F.) bataljons izbrauca uz Drisas—Polockas rajonu, kur jau priekšā atradās pulka III (321-F.) bataljons no Svoļņas un 2. Liepājas policijas pulks, kur tie tika izmantoti partizānu apkarošanas uzdevumos.
6. aprīlī pulks tika iesaistīts lielākā pretpartizānu akcijā Osvejas rajonā, kas ilga līdz 9. aprīlim, tās laikā pulka vienības sadūrās ar ievērojamiem (līdz 150 vīru) lieliem partizānu spēkiem. 11. aprīlī pulks gājienā kārtībā devās uz Borkoviču staciju, lai brauktu pa dzelzceļu caur Polocku uz Vetrino, kur nonāca 12. aprīlī, kur dienvidos no Vetrino atkal piedalījās plašākā partizānu apkarošanas operācijā; kopumā tajā bija iesaistīti ap 30 bataljonu, operācija ilga līdz maija vidum, arī pēc tam pulks nodarbojās ar partizānu apkarošanu. Jūnija sākumā 3. Cēsu policijas pulka vienības pārgāja uz Sebežas rajonu.
26. jūnijā pulka vienības pavēli ieņemt aizsardzības pozīcijas netālu Lisno ezera un uztvert caur fronti izlauzušās ienaidnieka vienības un tankus, par spīti tam, ka nebija prettanku ieroču. Pēc sadursmes ar ienaidnieku pulks uzsāka atkāpšanos Latvijas teritorijā līdz 24. jūlijā tika pieņemts lēmums pulku no frontes atvilkt. Jūlija sākumā pulka vienības apmeklējis kapteinis Upelnieks, kas aicinājis nodot nevajadzīgos ieročus kureliešu vajadzībām, apgalvojot, ka tie ir ap 2000 vīru, kas gatavojas palikt ienaidnieka aizmugurē un nodarboties ar pretošanos tur - atsaucība bija liela.
1944. g. 19. augusta naktī pulks ieradās Bulduros, kur pēc dažām dienām, 24. augustā, saņēma pavēli izformēties, ar pavēli nodot ieročus. Tā kā par kureliešiem, kas nemaz nebija palikuši aiz frontes, bet jau atradās Kurzemē, atdotajiem ieročiem pulka ieroču virsnieks kapteinis Ķimenis nevarēja atskaitīties, šis virsnieks Jūrmalas kāpās nošāvās. No pulka personālsastāva 17 virsnieki, 149 instruktori un 528 kareivji tika ieskaitīti 1. Rīgas policijas pulkā.[1]