282-A. latviešu policijas bataljons
282-A. latviešu policijas bataljons (vācu: 282-A. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 4. februārī.[1]
Valsts | Trešais reihs |
---|---|
Pastāvēšanas laiks | 1943—1944 |
Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
Militārās operācijas |
Partizānu apkarošana Baltkrievijā Kaujas pie Nevedro ezera |
Komandieri | |
Komandieri |
Alfrēds Jumis Krišs Blitte Voldemārs Grāvelis |
Izveidošana
labot šo sadaļu282-A. latviešu policijas bataljonu saformēja kapteinis A. Jumis 1943. gada 2. augustā Rīgā no Kurzemes un Zemgales apriņķu policijas darbiniekiem un aizsargiem, lielākā daļa virsnieku bija ar Latvijas armijas dienesta pieredzi, taču pārējā daļa vīru bija jauna un nepieredzējusi vai arī gados vecāka. Izveidošanas brīdī bataljonā bija 24 virsnieki, 114 instruktori un 461 kareivis, bruņojumā bija beļģu šautenes un dažādi Pirmā pasaules kara ložmetēji. Bataljons lietoja vācu policijas formas tērpus ar rumāņu bruņu cepurēm.
Dienesta gaitas
labot šo sadaļuJau pēc nedēļas, 11. augusta naktī, bataljons kopā ar 280-B. policijas bataljonu devās uz Viļņu, kur bataljonu iesaistīja operācijā "K" — lopu rekvizēšanas un cilvēku arestēšanas operācijā kādā no Lietuvas apgabaliem. Šajā uzdevumā latviešu karavīri bieži izlikušies nemanām lietuviešu civiliedzīvotājus ar visu to mantību, pasargājot tos no vācu varas iestādēm. Viļņā bataljons uzņēma draudzīgus sakarus ar lietuviešu policijas bataljoniem. 28. oktobrī slimības dēļ kapteini Jumi komandiera amatā nomainīja kapteinis Krišs Blitte. Trūcīgās apgādes dēļ bija izplatīta dezertēšana, vīriem paslepus atgriežoties Latvijā.
Pēc šī uzdevuma apšaubāmās veikšanas 282-A. bataljonu līdz ar 280-B. bataljonu iesaistīja partizānu apkarošanas operācijā "Heinrich", kas bija plānota no 1. novembra, 282-A. bataljonam darbojoties Veļikajas rajonā, taču operāciju nācās pārtraukt jau 9. novembrī, Sarkanās armijas frontes pārrāvuma dēļ. Bataljons ieņēma aizsardzības pozīcijas pie Nevedro ezera. Šajās pozīcijās, atvairot mazākus ienaidnieka uzbrukumus, bataljons pavadīja novembra un decembra mēnesi. 1944. gada 12. janvārī notika smags ienaidnieka uzbrukums ar artilērijas atbalstu, nodarot būtiskus dzīvā spēka zaudējumus, ja kaujas sākumā bataljonā bija ap 600 vīru, tad pēc tam ierindā vairs bija vien 8 virsnieki un ap 210 kareivji. Caur Zilupi bataljons atgriezās Latvijas teritorijā, kur tika pārformēts, atdalot gados vecākos vīrus un par komandieri ieceļot pulkvežleitnantu Voldemāru Grāveli.
1944. gada 4. februārī 282-A. bataljonu pārsauca par 313-F. bataljonu, pēc tam iekļāva 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā III bataljonu.[1]