Vikipēdija

Latviešu opera

Latviešu opera bija operteātris, kas no 1913. līdz 1915. gadam Pāvula Jurjāna vadībā darbojās Rīgas Latviešu biedrības zālē, bet 1918.—1919. gadā Jāzepa Vītola vadībā kā Latvju opera Rīgas 2. pilsētas teātra telpās.

Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā darbojās Latviešu opera.

Vēsture labot šo sadaļu

Latviešu opera savu darbību sāka 1913. gada 9. janvārī (1912. gada 27. decembrī pēc vecā stila) ar Pētera Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins" iestudējumu.[1] Pirmā pasaules kara laikā daļa trupas palika Rīgā, bet daļa evakuējās uz Krieviju. Savu darbību Latviešu opera atjaunoja 1918. gada janvārī, iestudējot Dž. Verdi "Traviatu" [2] un vairākas operetes: J. Štrausa dēla "Sikspārni",[3] F. Lehāra "Jautro atraitni",[4] R. Dellingera "Donu Cēzaru" [5] un J. Štrausa dēla "Čigānu baronu".[6]

Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā lielai daļai mākslinieku radās iespēja atgriezties Rīgā no evakuācijas Krievijā. 1918. gada 15. septembrī notika atklāšanas koncerts,[7] savukārt 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka Paula Hopfa gādību[8] Rīgas 2. pilsētas teātra telpās notika Riharda Vāgnera "Klīstošais holandietis" izrāde (orķestri diriģēja Teodors Reiters). 1918. gadā Rīgas 2. pilsētas teātra namu piešķīra Latviešu operai, par ko izteica pateicību Rīgas pilsētas priekšniekam hauptmanim Paulam Hopfam: "Caur viņa gādību latviešu teātris dabūja otru pilsētas teātra namu ar tām pašām tiesībām kā vācu teātris pirmo pilsētas teātra namu. [..] Tomēr netik dramatiskas izrādes kārtīgi notika, bet arī pāri mēnešus bija mēģinājums ar Latviešu operu".[9]

1918. gada rudenī Rīgas 2. pilsētas teātrī sāka darboties Latvju opera: "Operas jaunā iniciatīva sākumā radās Tērbatā, advokāta Andreja Frīdenberga pulcinātajā kopdarbības sabiedrībā (ar nosaukumu “Apgāda”). Organizatoriskie darbi turpinājās Pēterburgā, kur Pirmā pasaules kara gados bēgļu gaitās bija nonākuši daudzi latviešu mākslinieki".[10] Par pirmo Latvju operas direktoru kļuva Jāzeps Vītols[11] līdz 1918. gada decembra beigām: Jāzepa Vītola atmiņās [12][13] visai plaši jau apcerēti "Latvju operas" veidošanās apstākļi 1918. gada vasaras mēnešos. 19. novembrī "Klīstošais holandietis" tika izrādīts, nenomainot iepriekšējā vakarā notikušās Latvijas valsts pasludināšanas akta skatuves portāla noformējumu.   Pēc tam, kad varu pārņēma LSPR valdība, ar Izglītības komisariāta mākslas departamenta vadītāja Andreja Upīša rīkojumu 1919. gada 23. janvārī Latvju operas kolektīvs pārcēlās uz Rīgas pilsētas vācu teātra ēku: šajā dienā jaunajās telpās tika spēlēts "Klīstošā holandieša" 1918. gada 15. oktobra iestudējums (Padomju Latvijas Izglītības komisariātā kā Mūzikas apakšnodaļas vadītājs strādāja plašāku telpu jautājumā ieinteresētais "Latvju operas" galvenais diriģents no 1918. gada septembra un direktors no 1919. gada janvāra Teodors Reiters [14]). 9. februārī ar Pētera Stučkas valdības dekrētu uz kooperatīviem pamatiem uzturētā Latvju opera tika nacionalizēta un pasludināta par Padomju Latvijas operu, nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta.

Pēc P. Stučkas valdības padzīšanas 1919. gada 22. maijā trupa atgriezās pie nosaukuma Latvju opera un tika piekomandēta Dienvidlatvijas brigādei. Savukārt pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas 15. augustā abus pilsētas teātrus rekvizēja.[15]

1919. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti "Noteikumi par nacionālo operu".[16] Trupai atkal, kā padomju laikā, bija ar likumu garantēta teātra ēka, nacionālās operas statuss un valsts finansējums. 2. decembrī Latvijas Nacionālajā operā tika spēlēts Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" iestudējums, kura pirmuzvedums latviešu valodā Dmitrija Arbeņina režijā un Jāņa Kugas dekorācijās diriģenta Teodora Reitera vadībā notika jau 1919. gada 10. maijā Padomju Latvijas operā. 2. decembri līdz 1930. gadu beigām bija pieņemts svinēt kā Latvijas Nacionālās operas dzimšanas dienu, LPSR laikā operas izveidošanu atzīmēja 23. janvārī.[8]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ "Latviešu opera". Dzimtenes Vēstnesis: 18.lpp.. 1912. gada 24. decembris (pēc vecā stila).
  2. ↑ "Latviešu operas atjaunošana". Rīgas Latviešu avīze: 3.lpp.. 1918. gada 16./29. janvāris.
  3. ↑ Straume, Jānis (1918. gada 24. februāris / 9. marts). "Latviešu opera". Rīgas Latviešu avīze: 4. lpp..
  4. ↑ Straume, Jānis (1918. gada 3./16. martā). "Latviešu opera". Rīgas Latviešu avīze: 3. lpp..
  5. ↑ Straume, Jānis (1918. gada 10./23. marts). "Latviešu opera". Rīgas Latviešu avīze: 3. lpp..
  6. ↑ Straume, Jānis (1918. gada 14./27. aprīlis). "Latviešu opera". Rīgas Latviešu avīze: 3. lpp..
  7. ↑ Arimondi (1918. gada 16. septembris). "Latvju operas 1. simfoniskais koncerts". Baltijas Ziņas: 3.
  8. ↑ 8,0 8,1 Čeže M. Klīstošās jubilejas. // Kultūras Diena. 17.10.2008.
  9. ↑ "Latviešu teātra nākošā sezona.". Rīgas Latviešu avīze: 3. lpp.. 1918. gada 17./30. augustā..
  10. ↑ Autoru kolektīvs, Lolita Fūrmane. Latvijas Nacionālā opera. Rīga : Mantojums, Jumava, 2000. 111.lpp.. lpp. ISBN 9984-05-358-X.
  11. ↑ Latvju operas locekļu saraksts. Rakstniecības un mūzikas muzejs, dokumenta nr. RTMM 203105., 1.lpp.
  12. ↑ Jāzeps Vītols. Manas dzīves atmiņas. Rīga : Liesma, 1988.. 387. lpp.
  13. ↑ Vītols, Jāzeps (1918). "Rīgas Latvju opera". Tiposkripts no Rakstniecības un mūzikas muzeja.
  14. ↑ Mikus Čeže. Mūzu bastions. Rīga : Latvijas Nacionālā opera, 2014. 23. lpp. ISBN 978-9934-512-30-8.
  15. ↑ Dziļleja K. Rīga - teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. - Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932., 707. lpp.
  16. ↑ "Noteikumi par Nacionālo operu". Valdības Vēstnesis: 1.-2.lpp. 1919. gada 30. septembris.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latviešu_opera&oldid=3975169"