Feneks
Feneks (Vulpes zerda) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Ir strīdīgs jautājums par to, vai feneks vispār pieder pie lapsu ģints, jo fenekam ir neraksturīgas īpašības lapsām; feneks veido harēmus, ko nedara citas lapsas. Fenekam ir 32 hromosomu pāri, citām lapsām ir no 35 līdz 39. Zinātnieki dalās divās daļās; pirmā grupa uzskata, ka feneks ir lapsu ģintij piederīga suga, otra grupa uzskata, ka feneks ir vienīgā sugā feneku ģintī (Fennecus zerda) .
| Feneks Vulpes zerda (Zimmermann, 1780) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Lapsas (Vulpes) |
| Suga | Feneks (Vulpes zerda) |
| Izplatība | |
 | |
 Feneks Vikikrātuvē | |
Feneks dzīvo Sahāras tuksnesī Ziemeļāfrikā.[1] Feneku bieži medī, lai gan tas nemēdz medīt mājdzīvniekus. Mednieki to ir iecienījuši kažokādas dēļ. Feneki tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.
Izskats un ieradumi
labot šo sadaļu
Feneks ir vismazākā lapsa lapsu ģintī ar ļoti lielām ausīm; ķermeņa garums 30-40 cm, astes garums 18-30 cm, ausu garums 15 cm, augums skautā 18-22 cm, svars 1-1,5 kg.[2] Feneka kažoks ir smilšu krāsā, kas ļauj tam saplūst ar tuksneša smiltīm. Lielās ausis palīdz atdzesēt ķermeni un sadzirdēt medījumu naktī, jo feneks iziet medīt tikai naktī. Tā dzirde ir tik laba, ka feneks var dzirdēt kukaiņus, kas rāpo pa smiltīm. Dienas laikā feneka kažoks atstaro saules gaismu. Ķepu apakšas ir apaugušas ar biezu vilnu, kas sargā ķepas no karstajām smiltīm.
Feneks medī sīkos grauzējus, kukaiņus, putnus, tas neatsakās no olām un tuksneša augiem, no kuriem feneks uzņem lielāko daļu ūdens. Tas ēd zāli, ogas, augļus un rok saknes.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: zerda». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. janvārī. Skatīts: 2009. gada 20. janvārī.
- ↑ BBC - Science & Nature - Wildfacts - Fennec fox