Lajošs Astalošs
Lajošs Astalošs (ungāru: Asztalos Lajos; (dzimis 1889. gada 29. jūlijā Pēčā, miris 1956. gada 1. novembrī Budapeštā) bija Ungārijas starptautiskais meistars šahā (1950), kas ir pārstāvējis arī Dienvidslāviju.
|
Biogrāfija
labot šo sadaļu20. gadsimta sākumā bijis viens no vadošajiem Ungārijas šahistiem. 1913. gadā uzvarējis Ungārijas šaha čempionātā.
Pēc Pirmā pasaules kara pārcēlies uz Dienvidslāviju un lielākajos komandu šaha turnīros pārstāvējis šo valsti:
- Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 2 reizes (1927, 1931);[1]
- neoficiālajās Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 2 reizes (1926-1936). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba (1926) medaļu.[2]
Daudzu starptautisko šaha turnīru dalībnieks, kuros labākos panākumus guvis 1918. gadā Košicē – 5. vieta, 1924. gadā Ģērā – 3. vieta, 1926. gadā Bardejovā – 3. vieta un 1927. gadā Kečkemētā – 4. vieta.
Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā atgriezies Ungārijā. 1948. gadā beidzis aktīvās šahista gaitas un kļuvis par šaha funkcionāru.
Bijis Ungārijas šaha savienības viceprezidents un FIDE kvalifikācijas komisijas sekretārs. Par vēsturiskajiem panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Astalošam kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. 1951. gadā kļuvis par FIDE starptautisko arbitru.
Pēc profesijas bijis filozofijas profesors un valodu skolotājs. Miris 1956. gada Ungārijas revolūcijas laikā. Godinot Aštaloša piemiņu, Ungārijā no 1958. līdz 1971. gadam notika viņa vārdā nosauktie memoriālie šaha turnīri.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)