LTF ekonomiskā platforma
Latvijas Tautas frontes ekonomiskā platforma sāka veidoties, apkopojot 1987-1988. gadā vairāku Latvijas ekonomistu priekšlikumus. Sākotnēji tie tika diskutēti LPSR Valsts plānošanas komitejas saimnieciskā mehānisma pilnveidošanas daļas ietvaros, kuras vadītājs bija Uldis Ziemelis. Šīs daļas pārraudzībā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt Latvijas PSR valdībai priekšlikumus par republikas ekonomisko patstāvību. Darba grupas līderis un ideologs bija akadēmiķis Arnis Kalniņš. Nedaudz vēlāk tās darbu atbalstīja un koordinēja Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Āboltiņš. Darba grupas locekļi bija Aina Bataraga, Andris Burtnieks, Inesis Feiferis, Andris Liepiņš, Uldis Osis, Uldis Vītoliņš un citi.
Tā kā dažādi tautsaimnieciska rakstura priekšlikumi nāca arī no daudziem citiem cilvēkiem, Tautas fronte 1989.gada rudenī organizēja konkursu par labāko Latvijas ekonomiskās attīstības modeli. Pirmo vietu ieguva akadēmiķa A.Kalniņa vadītā grupa. Tās priekšlikumi paredzēja visu pamatlīdzekļu, tai skaitā zemes un tās dzīļu, nodošanu republikas īpašumā, savas nodokļu sistēmas ieviešanu, tiesības noteikt darba algas un cenas, ekvivalentu apmaiņu (tirdzniecību) ar citām republikām ar izejvielām, materiāliem, gatavo produkciju un pakalpojumiem u.c. PSRS varas orgāniem bija paredzēts saglabāt vissavienības pārvaldes funkcijas, galvenokārt aizsardzību un ārpolitiku. Šo funkciju nodrošināšanai no republikas budžeta būtu veicami atskaitījumi PSRS budžetā. Ekonomiskā patstāvība nozīmēja arī savas valūtas ieviešanu, kārtības un kursa noteikšanu šīs valūtas apmaiņai pret citām valūtām, tai skaitā apmaiņai pret rubļiem kā PSRS kopējo valūtu. Minētie pasākumi bija paredzēti kā līdzeklis naudas apgrozības bilances nodrošināšanai un republikas iedzīvotāju interešu aizsardzībai pret inflāciju. Republikai būtu patstāvīgi jārisina arī savas ārējās ekonomiskās darbības jautājumi un jāveic šī ekonomiskā darbība.
Bija paredzēts, ka visiem republikas uzņēmumiem, tai skaitā arī tiem, kuriem pamatā bija starprepublikānisko un starptautisko akciju sabiedrību īpašums, kā arī citu republiku un valstu (vai to uzņēmumu) jaunizveidotajām filiālēm un meitas uzņēmumiem, jāpakļaujas republikas likumdošanai, un tie tiktu aplikti ar nodokļiem. Kārtību, kādā uzņēmumi tiek aplikti ar nodokli, kā arī nodokļu un budžetā izdarāmo maksājumu apmērus noteiktu republikas valsts vara patstāvīgi.
Latvijas ekonomiskās attīstības modeļa galvenās pamatnostādnes tika iekļautas likumā Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību, kuru 1989.gada 27. jūlijā savā pirmajā sēdē pieņēma Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padome. Tas bija pirmais oficiālais Latvijas solis ne tikai uz ekonomisko patstāvību, bet arī uz neatkarības atjaunošanu. Lai gan LTF atbalstītais Latvijas ekonomiskās attīstības sākotnējais modelis to vēl pilnībā neparedzēja, tas daudzos aspektos veicināja Latvijas ekonomiskās attīstības programmu un plānu izstrādāšanu pēc neatkarības atgūšanas 1990.gadā un vēlāk.