Līze Meitnere
Līze Meitnere (vācu: Lise Meitner; dzimusi 1878. gada 7. novembrī, mirusi 1968. gada 27. oktobrī) bija austriešu fiziķe. Strādājusi radioaktivitātes un kodolfizikas nozarē. Viņas vārdā ir nosaukts 109. ķīmiskais elements meitnērijs.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
,_lecturing_at_Catholic_University,_Washington,_D.C.,_1946.jpg)
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Vīnes šaha meistara un jurista Filipa Meitnera meita. 1905. gadā absolvējusi Vīnes Universitāti, pēc diviem gadiem uzsākusi zinātnisko darbu kopā ar vācu ķīmiķi Oto Hānu.[1] Meitnere no 1917. līdz 1938. gadam ir strādājusi Ķeizara Vilhelma Ķīmijas institūtā, no 1926. līdz 1938. gadam — Berlīnes Universitātē.[1] 1938. gadā emigrējusi uz Zviedriju, kur līdz 1946. gadam bija Nobela Fizikālās ķīmijas institūta un no 1947. līdz 1960. gadam — Karaliskā tehnoloģiju institūta darbiniece.[1] 1960. gadā pārcēlusies uz dzīvi Anglijā, kur arī 1968. gadā mirusi.
Sarakstījusi vairākus zinātniskos darbus kodolfizikā. 1918. gadā Meitnere atklāja protaktīniju, kā arī vairākus citus radioaktīvos izotopus.[1] 1939. gadā kopā ar Oto Robertu Frišu (Otto Robert Frisch) ieviesusi kodolu dalīšanās terminu pēc Hāna un Friča Strāsmana (Fritz Strassmann) veiktās urāna kodolu bombardēšanas ar neitroniem rezultātiem.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 562. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Līze Meitnere.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |