Gūdu klintis
Gūdu klintis (arī Gaviļu iezis, Tālskatu iezis) ir devona smilšakmens iežu atsegums Gaujas labajā krastā, Cēsu novadā.
Klintis līdz 18 m augstas, aptuveni 250 m platas. Klints dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Šajā ieža daļā, upes līmenī ir atrodama ala. Tā ir aptuveni 4,5 m dziļa, 6 m plata. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, tomēr liela daļa no nogāzes ir nobiras — noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, ir redzama ievērojama mālu noplūde. Te pāri iezim krīt neliels strautiņš. Netālu no ieža ir sastopami vairāki atvari. Iezī atrastas vairākas devona fosilijas: bruņuzivju, bezžokļaiņu, bārkšspuru un žokļžauņzivju atliekas, kā arī fosforīta konkrēcijas.[1]
2024. gadā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Gūdu klintis nosauca par Gada ģeovietu.[2]
Nosaukums
labot šo sadaļuGūdu klintis savu nosaukumu ieguvušas no tuvējām Gūdu mājām, bet citiem ieža nosaukumiem ir cita vēsture. Nostāsts vēstī, ka netālu no Gūdu mājām, ganu dziesmām bijusi tik skaista atbalss, un tās skanējušas tik tālu, ka iezis nodēvēts par Gaviļu iezi. Par Tālskata iezi klints iedēvēta 20. gadsimta nogalē, apbrīnojot ievērojamo skatu, kas paveras no ieža virsotnes.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Objekts — Gūdu klintis
- ↑ «Latvijas 2024. gada ģeovieta – Gūdu klintis». www.geo.lu.lv (latviešu). 2024-01-10. Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ «Apskates objekti Līgatnē: Gūdu klintis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 15. oktobrī.