Lēļu apakšdzimta
Lēļu apakšdzimta (Caprimulginae) ir viena no trijām lēļu dzimtas (Caprimulgidae) apakšdzimtām. Tā apvieno 79 sugas, kas tiek iedalītas 15 ģintīs.[2][3] Tā ir lielākā no visām apakšdzimtām, apvienojot vairāk nekā pusi no lēļu dzimtas sugām. Sastopamas gandrīz visos kontinenos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu.[3] Latvijā mājo viena lēļu apakšdzimtas suga – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus).[4]
| Lēļu apakšdzimta Caprimulginae (Vigors, 1825)[1] | |
|---|---|
 Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Virskārta | Lēļi un svīres (Cypselomorphae) |
| Kārta | Lēļveidīgie (Caprimulgiformes) |
| Dzimta | Lēļu dzimta (Caprimulgidae) |
| Apakšdzimta | Lēļu apakšdzimta (Caprimulginae) |
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuLēļu apakšdzimtas sugas ir tipiski lēļu dzimtas putni — vidēji lieli ar gariem, smailiem spārniem, īsām, vājām kājām, mazām pēdām un ļoti īsu knābi (tomēr garāku nekā bezūsu lēļu apakšdzimtas (Chordeilinae) lēļiem). Pie knābja pamatnes stingras, sarveidīgas ūsas. Apspalvojums mīksts, kriptisks, atgādina koka mizu vai lapas. Spalvu krāsa atkarībā no sugas pelēka, brūna vai sarkanbrūna.[5]
Ligzdo uz zemes, neveidojot ligzdu, dējumā divas raibas olas. Barojas ar lidojošiem kukaiņiem. Knābi pēj atvērt ļoti plaši, augšējai daļai gals viegli āķveidīgs. Dažas sugas zarā sēž šķērsām tam, bet citas zara garenvirzienā. Lēļu apakšdzimtas putni ir aktīvi krēslā (vakarā un agri no rīta) vai naktī.[5]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Lēļu apakšdzimta (Caprimulginae)[1]
- Amerikas lēlīši (Phalaenoptilus)
- Apkakles lēļi (Gactornis)
- Brūnie lēļi (Veles)
- Dienvidamerikas mazie lēļi (Setopagis)
- Garastes lēļi (Macropsalis)
- Joslspārnu lēļi (Systellura)
- Karību paurakves (Siphonorhis)
- Lēļi (Caprimulgus)
- Lirastes lēļi (Uropsalis)
- Paurakves (Nyctidromus)
- Redeļastes lēļi (Hydropsalis)
- Skaļie lēļi (Antrostomus)
- Sirpjspārnu lēļi (Eleothreptus)
- Tropu paurakves (Nyctiphrynus)
- Tumsnējie lēļi (Nyctipolus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 D.T. Holyoak, Nightjars and Their Allies: The Caprimulgiformes, Oxford University Press
- ↑ Nicolae Sfetcu, The Birds World
- ↑ 3,0 3,1 «World Bird List: Frogmouths, Oilbird, potoos, nightjars, 2019». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 9. janvārī.
- ↑ Latvijas Daba: Vakarlēpis
- ↑ 5,0 5,1 Britannica: Nightjar
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Zooģeogrāfija Arhivēts 2020. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē.