Lāslo Polgārs
Lāslo Polgārs (ungāru: Polgár László; dzimis 1946. gada 11. maijā, Ģenģešā, Ungārijā) ir Ungārijas pedagogs, kura trīs meitas - Judīte, Sofija, Žuža - ir pazīstamas šahistes.
| ||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuPiedzimis reliģiozā ebreju ģimenē un bērnībā gribējis kļūt par rabīnu. Pēc 1956. gada Ungārijas revolūcijas viņa māte kopā ar māsu emigrējušas uz Rietumiem, bet Lāslo palicis kopā ar tēvu. Pēc ģimnāzijas beigšanas strādājis dažādus darbus: bijis metinātājs, vēlāk beidzis pedagoģijas kursus un kļuvis par skolotāju. 1967. gadā apprecējies ar Klāru Altbergeru, kura līdz laulībām dzīvojusi Aizkarpatu apgabalā Ukrainā un beigusi Užhorodas pedagoģisko institūtu.
Lielu iespaidu Polgāra pedagoģijas ideju izveidē deva amerikāņu psihologa Džona Votsona darbi, kas apstrīdēja talantu kā iedzimtu īpašību, bet uzskatīja to par audzināšanas rezultātu. Polgārs daudz pētīja tādu pazīstamu cilvēku kā Volfgangs Amadejs Mocarts un Kārlis Frīdrihs Gauss biogrāfijas un nonāca pie atziņas, ka bērni jau mazotnē var parādīt neparastus rezultātus, ja viņi tiek sistemātiski un intensīvi apmācīti. Lai pierādītu savas idejas praksē, Polgārs sevi pilnībā veltīja meitu audzināšanai. Kopā ar sievu viņam izdevās izņēmuma kārtā iegūt atļauju savu meitu mājas izglītībai.
Šaha spēli Polgārs izvēlējās tādēļ, ka tajā varēja viegli izsekot savu meitu panākumiem turnīros. Lai meitas sasniegtu labus rezultātus, viņš tās iesaistīja pārsvarā vīriešu šaha turnīros. Šāda prakse sākumā izraisīja Ungārijas šaha federācijas nepatiku, kā dēļ māsas Polgāras ilgi nevarēja pārstāvēt Ungāriju Pasaules šaha olimpiādēs un citās sacensībās. Vēlāk gan federācija pārdomāja, un māsu Polgāru dalība Ungārijas sieviešu šaha izlases sastāvā vainagojās ar Ungārijas komandas dubultuzvaru 1988. un 1990. gadā.[1] [2]
Visas trīs māsas kļuva par ļoti spēcīgām šahistēm - Žuža bija pasaules čempione šahā, Judīte ir viena no lielākā FIDE reitinga īpašniecēm un piedalās tikai vīriešu turnīros, Sofija ir starptautiskais meistars šahā vīriešu konkurencē.
Polgārs ir vairāku grāmatu autors, kurās viņš apraksta savu pieredzi meitu izveidē par šahistēm. Lai gan pedagoģijas eksperiments bija sekmīgs, tomēr ārpus Polgāru ģimenes ietvariem tas nav guvis sekotājus.