Lapēnranta
Lapēnranta (somu: Lappeenranta, zviedru: Villmanstrand) ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidaustrumos. Tā ietilpst Dienvidkarēlijas reģionā. Robežojas ar Krieviju. Pilsēta atrodas Saimā ezera krastā. Pašvaldība aizņem 1723,5 km² platību un tajā dzīvo 72 678 iedzīvotāji (2011. gada 31. janvārī).[3] Pašvaldībā 95,9 % iedzīvotāju dzimtā valoda ir somu.
Lapēnranta | ||
---|---|---|
Pilsēta | ||
Lappeenranta, Villmanstrand | ||
Lapēnrantas osta | ||
| ||
Koordinātas: 61°4′0″N 28°11′0″E / 61.06667°N 28.18333°EKoordinātas: 61°4′0″N 28°11′0″E / 61.06667°N 28.18333°E | ||
Valsts | Somija | |
Reģions | Dienvidkarēlija | |
Apakšreģions | Lapēnrantas apakšreģions | |
Dibināta | 1649. gadā | |
Platība[1] | ||
• Kopējā | 1 723,6 km2 | |
• sauszeme | 1 434,0 km2 | |
• ūdens | 289,6 km2 | |
Iedzīvotāji (2024)[2] | ||
• kopā | 72 959 | |
• blīvums | 50,9 iedz./km2 | |
Laika josla | EET (UTC+2) | |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
Mājaslapa | lappeenranta.fi | |
Lapēnranta Vikikrātuvē |
Nosaukums
labot šo sadaļuNosaukums Lappeenranta veidots no vārda Lappee (Lapē — vēsturiska vieta pašvaldībā) ģenitīva un ranta ("krasts"). Zviedu vārds Villmanstrand nozīmē "mežonīgā vīra krasts", kas tā nosaukts, jo pilsētas ģerbonī bija attēlots mežonīgs cilvēks.[4]
Vēsture
labot šo sadaļu12. gadsimtā tika izveidots Lapēnrantas pagasts. Tagadējais Lapēnrantas ostas rajons 17. gadsimtā bija pazīstams ar Lapvesi tirgu, kur tirgojās ar darvu un citiem produktiem.
1649. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Lapvesi pasludināja par pilsētu. Tā tika nodēvēta par Villmanstrandu (Villmanstrand).[4]
No 1721. līdz 1743. gadam Villmanstranda bija Savolaksas un Kīmmenegordas lēnes galvaspilsēta. 1721. gadā Villmanstrandā sāka celt nocietinājumus. Krievijas—Zviedrijas kara laikā 1741. gada 23. augustā Villmanstrandas kaujā Krievijas karaspēks ieņēma Lapēnrantas cietoksni. Pilsēta tika nodedzināta, un Krievijas karaspēks kopā ar sagūstītajiem iedzīvotājiem atkāpās uz Krieviju. Karš beidzās 1743. gadā ar Abo miera līgumu, pēc kura Lapēnrantas teritorija nokļuva Krievijas impērijā.
1744. gadā Villmanstranda iekļauta jaunizveidotajā Viborgas guberņā. 1811. gadā, pēc tam, kad visa Somijas teritorija nokļuva Krievijas pakļautībā, Viborgas guberņa, tai skaitā Lapēnranta tika nodota Somijas lielhercogistes sastāvā.
19. gadsimta vidū Lapēnrantā bija tikai dažas nelielas rūpnīcas vai manufaktūras, kurās galvenokārt izgatavoja māla podus un veica naftas produktu apstrādi. Gadsimta pēdējās dekādēs strauji sāka attīstīties rūpniecība. Izveidota Kaukas kokzāģētava, Chymos pārtikas fabrika. Attīstīta tansporta satiksme: līdz ar Saimā kanālu, kurš atklāts 1856. gadā, izbūvētas dzelzceļa līnijas.
Pēc Krievijas Oktobra revolūcijas somu Sarkanā gvarde 1917. gada 11. novembrī Lapēnrantā nodibināja savu varu. Sākoties Somijas pilsoņu karam, 1918. gada sākumā Sarkanie ieņēma Lapēnrantas dzelzceļa stacijas. Baltie pilsētu ieņēma 26. aprīlī un sāka "tīrīšanas". 13. maijā izveidota Lapēnrantas cietuma nometne. Tajā tika ieslodzītas līdz 4000 personas, no kurām 135 izpildīts nāvessods.
Lapēnrantā cieta no aviācijas uzlidojumiem Ziemas karā un Turpinājuma karā.
1967. gadā Lapēnrantas pašvaldībā tika iekļautas Lapē un Lauritsalas teritorijas. 1989. gadā pievienota Nuijamā. Finanšu krīzes iespaidā 2009. un 2010. gadā Lapēnrantai pievienotas Joutseno un Ilemā pašvaldības.
Saimniecība
labot šo sadaļuLapēnrantas lielākie valsts un vietējās varas darba devēji:
- Lapēnrantas pašvaldība,
- Dienvidkarēlijas centrālā slimnīca,
- Lapēnrantas tehnoloģiju universitāte,
- VR-Yhtymä — valsts dzelzceļa uzņēmums,
- Bruņotie spēki.
Lielākie rūpniecības uzņēmumi:
- UPM-Kymmene ražotne, kurā iegūst biodegvielu no taleļļas. Blakus tai uzbūvēta Kaukaan Voima biokurināmā termoelektrostacija,
- Nordkalk lielākā ražotne Somijā, kuā ražo kaļķa materiālus,
- Paroc — akmens vates izolācijas materiālu ražotājs,
- Kemira Chemicals — ķīmisko vielu ražotne,
- Fazer — konfekšu rūpnīca,
- Outotec — filtru ražotne un to pārdošanas un apkalpošanas centrs.
Izglītība
labot šo sadaļuLapēnrantā ir daudzas dažādu līmeņu skolas. Augstākās mācību iestādes: Lapēnrantas Tehnoloģiju universitāte, Saimā Lietišķo zinātņu universitāte, Armijas akadēmija.
Sports
labot šo sadaļuPašvaldībā ir vairākas sporta komandas, kuras spēlē augstos līmeņos Somijas sporta līgās.
SaiPa ir hokeja komanda, kas spēlē SM līgā.
Namika Lappeenranta basketbola komanda spēlē Korisliiga augstākajā līmenī un bijuši čempioni 2005. un 2006. gadā.
Ievērojamas personas
labot šo sadaļuDzimuši
labot šo sadaļu- Anti Ālto (Antti Aalto) — hokejists
- Kops Arponens (Koop Arponen) — dziedātājs
- Kārlo Haltunens (Kaarlo Halttunen) — aktieris
- Pave Maijanens (Pave Maijanen) — mūziķis
- Mīka Multaharju (Miikka Multaharju) — futbolists
- Hanna Pakarinena (Hanna Pakarinen) — dziedātāja
- Juka Pārma (Jukka Paarma) — luterāņu arhibīskaps
- Tīa Pīli (Tiia Piili) — aerobikas vingrotāja
- Saku Puhakainens (Saku Puhakainen) — futbolists
- Jaska Rātikainens (Jaska Raatikainen) — bundzinieks
- Kristians Rūttu (Christian Ruuttu) — hokejists
- Petri Skriko — hokejists
- Vesa Vieriko (Vesa Vierikko) — aktieris
- Vesa Vītakoski (Vesa Viitakoski) — hokejists
Dzīvojuši
labot šo sadaļu- Arto Brigare (Arto Bryggare) — barjerskrējējs, politiķis
- Laila Hirvisāri (Laila Hirvisaari) — rakstniece
- Kari Jormaka (Kari Jormakka) — arhitekts, vēsturnieks
- Arvi Linds (Arvi Lind) — televīzijas diktors
- Juha Tiainens (Juha Tiainen) — vesera metējs
Sadraudzības pilsētas
labot šo sadaļuLapēnrantai ir sadraudzības pilsētas:
|
|
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Q117800624.
- ↑ 2,0 2,1 «Finland's preliminary population figure was 5,608,218 at the end of February 2024». Q798557.
- ↑ 3,0 3,1 VÄESTÖTIETOJÄRJESTELMÄ REKISTERITILANNE 28.02.2013 Arhivēts 07.06.2018, Wayback Machine vietnē. Somijas iedzīvotāju reģistrs
- ↑ 4,0 4,1 History
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lapēnranta.