Kurts Ceiclers

Kurts Ceiclers (vācu: Kurt Zeitzler; 1895. gada 9. jūnijs — 1963. gada 25. septembris) bija vācu virsnieks. No 1942. līdz 1944. gadam bijis Trešā reiha Sauszemes karaspēka štāba (Oberkommando des Heeres) priekšnieks.

Kurts Ceiclers Kurt Zeitzler Ceiclers Otrā pasaules kara laikā Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 9. jūnijā Miris 1963. gada 25. septembrī (68 gadi) Tautība vācietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālpulkvedis (generaloberst) Dienesta laiks 1914—1945 Valsts Vācijas Impērija Veimāras Republika Trešais reihs Kaujas darbība * Pirmais pasaules karš Otrais pasaules karš Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts u.c.

Biogrāfija

Dzimis mācītāja ģimenē Vācijas Impērijas austrumu daļā. Vācu armijā iestājies 1914. gada martā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. Par kaujas laukos izrādīto varonību ieguvis virsnieka dienesta pakāpi, komandējis kājnieku bataljonu. Pēc Pirmā pasaules kara Ceiclers turpināja dienestu Reihsvērā, kur dienējis kā štāba virsnieks. No 1937. gada Sauszemes karaspēka štābā.

1939. gada septembrī, kad sākās Otrais pasaules karš, iecelts par 14. armijas XXII korpusa štāba priekšnieku. Piedalījies Polijas kampaņā. Nākamā gada martā iecelts par Tanku grupas A, kuru komandēja Evalds fon Kleists, štāba priekšnieku. Ar šo vienību piedalās iebrukumā Francijā. Vēlāk Kleista pakļautībā Ceiclers piedalās arī iebrukumos Dienvidslāvijā, Grieķijā un 1941. gada vasarā Padomju Savienībā. 1941. gada 18. maijā apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. 1942. gadā dienējis Francijā kā Armijas grupas D štāba priekšnieks.

1942. gada septembrī Ceiclers tika iecelts par Sauszemes karaspēka (Vērmahta) štāba priekšnieku, nomainot amatā Franci Halderu. Iepriekšējais štāba priekšnieks bija pesimistiski noskaņots par vācu karaspēka iespējām austrumos. Tāpēc Hitlers izvēlējās par štāba priekšnieku Haldera pretstatu, tomēr Ceiclers tika raksturots kā mazāk pieredzējis virsnieks. Turklāt viņam trūka Haldera autoritātes vecāko virsnieku vidū. Pēc vāciešu zaudējuma Staļingradas kaujā Hitlera un Ceiclera attiecības pasliktinājās, tomēr viņš turpināja vadīt Sauszemes karaspēka štābu līdz pat 1944. gada 1. jūlijam. 1945. gada sākumā Ceicleru atvaļināja no armijas.

Pēc Otrā pasaules kara līdz 1947. gadam bija britu karagūsteknis. Piedalījies Nirnbergas procesā kā liecinieks. Vēlāk strādājis amerikāņu armijas vēstures izpētes nodaļā. Miris 1963. gadā Vācijas dienvidos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kurts Ceiclers.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)