Kurts Štegmanis fon Pricvalds
Kurts Frīdrihs Voldemārs Štegmanis fon Pricvalds (vācu: Kurt Friedrich Woldemar Stegmann von Pritzwald, dzimis 1901. gada 12. jūnijā, miris 1962. gada 21. decembrī) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu lingvists, indoģermānists un augstskolas pasniedzējs.
| ||||||||||||
Dzimis agronoma un skolas pedagoga ģimenē. Mācījies ģimnāzijā Rīgā, Štetīnē un līdz 1920. gadam Meinigenē. Latvijas brīvības cīņās karoja Dzelzs divīzijā un landesvērā, par ko saņēmis Baltijas Krustu.
Studēja Gīsenes, Jēnas un Minhenes universitātēs lingvistiku, ģermānistiku, slāvistiku, filoloģiju, vēsturi. Pēc studiju beigšanas strādāja Ķīles un Marburgas universitātēs. 1932. gadā Lineburgā nodibināja vācbaltiešu Kārļa Širrena biedrību (Carl-Schirren-Gesellschaft), kas aktīva arī mūsdienās. 1937. gadā iestājās NSDAP. 1937./1938. gadā gestapo veica kratīšanu Štegmanim fon Pricvaldam piederošos materiālos. Otrā pasaules kara laikā darbojās kā augstskolas referents Rīgā. Pēc kara līdz 1962. gadam bija salīdzinošās valodniecības docents Marburgas Universitātē. No 1952. bija Starptautiskā socioloģijas institūta vācu sekcijas sekretārs.
Bibliogrāfija labot šo sadaļu
- Sprache und Persönlichkeit: Der Sinn komparativischer Personalbezeichnungen, Frommannsche Buchhdlg, Jena 1927
- Zur Geschichte der Herrscherbezeichnungen von Homer bis Plato: Ein bedeutungsgeschichtl. Versuch, C. L. Hirschfeld, Leipzig 1930. In: Forschungen zur Völkerpsychologie und Soziologie ; Bd. 7
- Das Attribut im Altlitauischen, Carl Winter Verlag, Heidelberg 1934. In: Indogermanische Bibliothek, Band 14
- Einsatz der Sprachwissenschaft, Armanen-Verlag, Leipzig 1936.
- Ideologische Geschichtsdeutung?: Eine Auseinandersetzung mit Friedrich Heer / Ernst Neubauer, Musterschmidt, Göttingen ; Berlin ; Frankfurt ; Zürich 1963
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Štegmanis fon Pricvalds BBL digital (vāciski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |