Baltiešu Krusts
Baltiešu krusts (vācu: Baltenkreuz) ir militārais apbalvojums, ko 1919. gadā izveidoja Baltijas Nacionālā komiteja (Baltischer Nationalausschuss) pēc Vācu ordeņa ģerboņa parauga, apbalvojot tos vācu Dzelzsdivīzijas un brīvkorpusu karavīrus, kas 1918.—1919. gadā vismaz trīs mēnešus cīnījās Latvijas teritorijā. Apbalvošana sākās pēc 1919. gada jūlija Jelgavā, kopumā piešķirot 21 839 numurētus Baltiešu krustus.
1933. gada 16. maijā Baltiešu krustu apstiprināja kā Vācijas Impērijas valsts apbalvojumu ar atļauju to nēsāt lentā ap kaklu vai kā krūšu piespraudi. Kā valsts apbalvojumu to atzina arī Vācijas Federatīvā Republika.[1][2]
Apraksts
labot šo sadaļuBaltiešu krusts ir melna oksidēta metāla krusts, kuram uzlikts Vācu ordeņa virsmestra ģerboņa zeltīts krusts ar lilijām. Lente ir Baltijas landesvēra zili baltā krāsā.[3]
-
Vācu leģiona hauptmanis Kords fon Brandiss ar Baltiešu krustu pie krūts -
SA virspulkvedis Valters fon Mēdems -
Abvēra pulkvedis Alfrēds fon Randovs -
Majors Martins Zommerfelds -
Majors Rūdolfs Panīrs -
Kapteinis Valters Štenness
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jörg Nimmergut. Deutsche Orden und Ehrenzeichen. Bis 1945. 5 Bände. Zentralstelle für Wissenschaftliche Ordenskunde, München 1997—2004, ISBN 3-00-001396-2.
- ↑ § 6 Abs. 1 Nr. 1 des Gesetzes über Titel, Orden und Ehrenzeichen/Ordensgesetz vom 26. Juli 1957/BGBl. I, Nr. 37 v. 05.08.1957, S. 844—847
- ↑ Medals of Post-War Germany for WWI