Kursenieku valoda

Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda[2], vācu: Nehrungskurisch — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts[3] vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts[4], ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.[3]

Kursenieku valoda
Kursineeki wahloda
Valodu lieto: Vācijā, Lietuvā 
Reģions: Kuršu kāpas (vēsturiski)
Pratēju skaits: 358 (1890)[1]
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu
  Austrumbaltu
   Latviešu valoda
    Kursenieku valoda
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3:

Morfoloģiskās struktūras, fonētiskās sistēmas un leksikas pamatkrājuma ziņā kursenieku valoda ir ļoti līdzīga Kurzemes latviešu valodas izloksnēm, tomēr to spēcīgi ietekmējusi lietuviešu un vācu valoda, tostarp daudzas latviešu valodā esošās kultūrleksikas vietā tajā ir aizguvumi no lietuviešu un vācu valodas. Kopumā gan latviešu valodas un kursenieku valodas pratēji savā starpā var labi sazināties bez starpniekvalodām.[3]

Senākie kursenieku valodas pieraksti ir no 17. gadsimta, bet 1785. gadā izdota pirmā kursenieku valodas vārdnīca — Pētera Pallasa „Visu valodu vārdnīca“ (Linguarium totium linguarum).[5]

Tēvreize kursenieku valodāLabot

Teve mūses, kur tu es danguj,
Garbiets ir taue vards.
Lai nāke taue karelīste.
Taue vale nuoase duoade ka is dange, ta ir us zeme.
Mūse diene maize duoade mums šuoadiene.
Ir paduoade mums mūse kalte,
Ka ir mes paduoadame mūsams kaltejams.
Ir nevede mums is pajundijuma,
Islidze mums nu piktume.
Tad taue ir ta kareliste un ta sile un ta šviesibe
Nu amžu lidz amžu. Amen[6]

Skaitļa vārdiLabot

Viens, dui, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astuoņi, deviņi, desmit, vienālik, dvīlik, trīlik, četrālik, peņķālik, sešālik, septiņālik, ašnālik, deviņālik, duidesmit, piecadesmit, sešadesmit, septiņadesmit, astuoņadesmit, deviņadesmit, simts, dvi simtu/duisimt, dang simtu, viens tūkstuoš.[7]

AtsaucesLabot

  1. Krišs Kapenieks. «Kursenieku etniskās kopības attīstība XX gadsimtā — XX gadsimta pirmajā pusē». Rīga : Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, 2013. 55. lpp. 1890. gadā līdzās 33 621 iedzīvotājiem ar dzimto vācu valodu, 24 306 – lietuviešu valodu, 977 – vācu un lietuviešu valodu, 41 – poļu valodu, slejā ar virsrakstu „cita svešvaloda“ ierakstīts skaits 465, pie kuŗa ir zvaigznīte ar piezīmi, ka no šā skaita 358 iedzīvotājiem dzimtā valoda ir kursenieku.
  2. Krišs Kapenieks. «Kursenieku etniskās kopības attīstība XX gadsimtā — XX gadsimta pirmajā pusē». Rīga : Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, 2013. 26. lpp.
  3. 3,0 3,1 3,2 Pēteris Vanags (1999). [https://web.archive.org/web/20070313002554/http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/Citati/10.htm "Kursenieki un to valoda Latvijas un latviešu pētījumos un publikācijās"]. Baltu filoloģija (Rīga: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodu katedra) (VIII. sējums): 117.–132.. Arhivēts no oriģināla 2007. gada 13. martā.
  4. Janīna Kursīte (2004. gada 26. novembris). "Latvieši un kursenieki". Latvijas Vēstnesis (Nr. 188 (3136)): 50. lpp.
  5. Krišs Kapenieks. «Kursenieku etniskās kopības attīstība XX gadsimtā — XX gadsimta pirmajā pusē». Rīga : Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, 2013. 51. lpp.
  6. Steve Lando. Eurasiens språkfamiljer III: En fordomlig historia. Createspace Independent Publishing, 2017. 972. lpp. ISBN 978-1544-75-865-7.
  7. Pēteris Šmits. Kuršu kāpu folklora. Rīga : Latviešu folkloras krātuve, 1933. 16. lpp.