Kukluksklans

Kukluksklans (angļu: Ku Klux Klan; saīsinājumā KKK) ir nosaukums vairākām vēsturiskām un šobrīd pastāvošām rasistiskām organizācijām ASV, kuras par savu darbības mērķi ir izvirzījušas ar vardarbību un iebiedēšanu aizsargāt un sekmēt baltādaino amerikāņu intereses. Pirmās šādas organizācijas parādījās ASV dienvidu štatos. Tās ātri skaitliski pieauga un sasniedza lielu vērienu. Viņi izveidoja īpašu ietērpu, kas sastāvēja no baltas mantijas, maskas un konusveida galvassegas. KKK izmantoja terorismu, vardarbību, nolinčošanu un slepkavošanu pret afroamerikāņiem, ebrejiem un citām mazākumgrupām, kā arī lietoja iebiedēšanu pret Romas Katoļu baznīcu un arodbiedrībām.

Kukluksklana pasākums 1923. gadā

Vēsture

1865. gadā Tenesī štata Konfederātu armijas veterāni nodibināja pirmo Klanu. Klana grupas parādījās viscaur ASV dienvidu štatos. Viņu nodoms bija atjaunot baltādaino cilvēku pārākumu, kas bija zaudēts pēc ASV pilsoņu kara. Pēc pilsoņu kara ASV dienvidu štatos notika tā saucamā Rekonstrukcija, kuras laikā notika atteikšanās no konfederātu paustās politikas, tiesībām utt. Klans aktīvi pretojās šai Rekonstrukcijai. Viņi slepkavoja un iebiedēja no verdzības brīvlaistos un baltādainos republikāņus. 1870. un 1871. gadā federālā valdība izdeva normatīvos aktus, kas lielā mērā ierobežoja Klana darbību, tomēr jau 1874. gadā un arī turpmāk tika no jauna organizētas paramilitāras grupas, kas atsāka publiski lietot vardarbību un iebiedēšanu. Šādas grupas bija, piemēram, Baltā līga (angļu: White League), Sarkankrekli (angļu: Red Shirts) un citas. Jaunais vardarbības vilnis prasīja republikāņiem politisko varu un demokrāti atkal spēja atgūt varu ASV dienvidu štatos 19. gadsimta beigās. Šādās pozīcijās demokrāti palika līdz 20. gadsimta sākumam.

Kukluksklana emblēma

1915. gadā tika nodibināts otrais Klans, kurš spēja ātri izaugt uz pēckara sociāli saspringtās situācijas fona. Straujā industrializācija piesaistīja vairākus emigrantu viļņus no Eiropas, kā arī veicināja plašu afroamerikāņu izceļošanu no Dienvidu štatiem uz ziemeļiem. Reaģējot uz tā laika norisēm, klanā izplatījās antikatolicisms, antikomunisms, antisemītisms un naids pret imigrantiem. Atsevišķas grupas veica nolinčošanu, uzbrukumus privātmājām un citas vardarbīgas darbības. Klans slepkavības un vardarbības aktus oficiāli definēja kā daļu no dienvidiem tradicionālās likuma varas neesamības.

Formāli otrais Klans bija miermīlīga organizācija ar valsts līmeņa struktūru. Divdesmito gadu vidū, kad klans sasniedza savu plaukumu, tajā bija apmēram 15% no balsstiesīgajiem amerikāņiem, kas sastādīja 4—5 miljonus cilvēku. Dažādu grupu nesaskaņas radīja lielu klana biedru atbirumu, kas trīsdesmitajos gados samazināja biedru skaitu līdz 30 000 biedriem. Lielā depresijas un Otrā pasaules kara laikā klana popularitāte strauji mazinājās.

Vēlāk Kukluksklana nosaukumu izmantoja dažādas neatkarīgas grupas, kuras uzstājās pret cilvēktiesību kustību un desegregāciju, jo īpaši piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Šajā laikā bieži šīs grupas sadarbojās ar dienvidu štatu policijas departamentiem un dažādām varas iestādēm. Atsevišķas grupas veica cilvēktiesību aizstāvju slepkavības. Šodien pētnieki uzskata, ka ASV varētu būt apmēram 150 nodaļas ar apmēram 5000—8000 biedriem. Valsts iestādes šīs grupas uzskata par vardarbīgi tendētām grupām, kuras lielākoties darbojas mazās, vietēja mēroga grupās. Šīs grupas pieder trešajam klanam, par kura dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1946. gads.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kukluksklans.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Oficiālā mājaslapa (angliski)
• Īss ieskats par šodienas Kukluksklanu (angliski)
• Fotogrāfijas no Kukluksklana pasākuma 2009. gadā (angliski)