Kortizols
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: kortizons.
Kortizols ir steroīdu hormons, kas cilvēkam tiek ražots virsnieru garozas pavedienu zonā (zona fasciculata). Tas tiek izdalīts asinīs stresa situācijās, kā arī, ja ir zems glikozes līmenis asinīs. Kortizols paaugstina glikozes daudzumu asinīs, aktivējot glikoneoģenēzi, kā arī nomāc imūnsistēmu un kaulu veidošanos.[1] Kortizola pussabrukšanas laiks asinīs ir 70–120 minūtes.[2] Galvenokārt tas metabolizējas aknās. Tā metabolīti, piemēram, 17-hidroksikortikosteroīds, izdalās ar urīnu. Par hidrokortizonu sauc kortizolu, ko ievada, piemēram, virsnieru mazspējas gadījumā, kad trūkst dabīgā sava organisma kortizola. Kad kortizols nokļūst asinsritē, tas iedarbojas uz dažādām ķermeņa daļām un procesiem, piemēram, saasina ķermeņa reakciju uz stresu un apdraudējumu, paaugstina organisma glikozes metabolismu, ietekmē asinsspiedienu un samazina iekaisumu. Kortizols nepieciešams arī "cīnies vai bēdz" reakcijai (fight or flight response), kas ir cilvēka veselīga un dabiska reakcija apdraudējuma situācijās.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Chyun YS, Kream BE, Raisz LG (1984). "Cortisol decreases bone formation by inhibiting periosteal cell proliferation". Endocrinology 114 (2): 477–80. doi:10.1210/endo-114-2-477. PMID 6690287.
- ↑ Jānis Gardovskis, Ralfs Kolītis, Jāzeps Baško, Antoņina Sondore u.c. Ķirurģija. Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte, 2013. 1013. lpp. ISBN 978-9984-793-28-3.
- ↑ https://www.healthdirect.gov.au/the-role-of-cortisol-in-the-body
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |