Kristaps Veilands-Šulcs
Kristaps Veilands-Šulcs (krievu: Кристап Кристапович Вейланд-Шульц; dzimis 1885. gada 2. decembrī, miris 1987. gada 7. jūlijā) bija latviešu profesionāls cīkstonis un treneris.[1]
| ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1885. gada 2. decembrī Auru pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija)
| |
| Miris | 1987. gada 7. jūlijā (101 gada vecumā) Sverdlovska, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
| |
| Augums | cm | |
| Svars | kg | |
| Profesionālā informācija | ||
| Pārstāvētā valsts | Krievija PSRS
| |
| Sporta veids | Cīņas sports | |
| Disciplīna | Grieķu-romiešu cīņa | |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Kristaps Veilands dzimis Dobeles apriņķa Auru pagasta (tagad Krimūnu pagasts) "Grāveros", zemnieka ģimenē. 1889. gadā pēc skolas beigšanas sāka strādāt par kalēja mācekli, bet vēlāk bija dzelzceļa apgaitnieks.
1902. gadā pirmo reizi piedalījās apriņķa svarcelšanas sacensībās, kurās ieguva 1. vietu, sudraba medaļu un piecu rubļu prēmiju. 1904. gadā pārcēlās uz Rīgu un sāka strādāt "Brāļu Kleinu" mehāniskajās darbnīcās. Iestājās 2. Rīgas atlētu klubā un sāka trenēties. 1905. gadā par piedalīšanos streikā viņu atlaida no darba. Lai nodrošinātu iztiku, sācis cilāt smagumus cirkā.
1908. gadā Veilands sāka nodarboties ar profesionālo sportu. Piedalījās grieķu-romiešu cīņas sacensībās. 21 gada vecumā cīņas sporta sacensībās Rīgā ieguva pirmo medaļu.
1908. gadā 23 gadus vecais Veilands pirmo reizi piedalījās sacensībās Vācijā, kur uzvārda un vācu valodas prasmes dēļ tika uzskatīts par vietējo. Uzvarēja sacensībās Ķelnē un Minhenē, Hamburgā kļuvis par Vācijas čempionu grieķu-romiešu cīņā. Čempionāta norises laikā Minhenē tā organizators Georgs Lūrihs "piešķīra" Veilandam pseidonīmu "Šulcs", kas vēlāk kļuva par viņa uzvārda sastāvdaļu. Septiņas reizes uzvarējis starptautiskos turnīros, tai skaitā 1917. gadā uzvarēja "Brīvās Krievijas čempionātā".
1912. un 1913. gadā kļuva par "Misteru Eiropu" starptautiskos bodibildinga jeb atlētu konkursos.
Viņš ir cīnījies ar tādiem Krievijas čempioniem kā Ivans Piddubnijs, Ivans Zaikins, Ivans Ļebedevs, un tos pat pārspējis, lai gan svara ziņā vienmēr bija par 20—30 kg vieglāks.
No 1919. līdz 1922. gadam strādāja kā instruktors Viņņicas pilsētas Podoļskas speciālo uzdevumu pulkā. 1922. un 1923. gadā bija bezdarbnieks. 1923. gada 1. Vispasaules cīņas sporta čempionātā ieņēma pirmo vietu un saņēmis balvu — 3000 rubļus. Pēc tam sāka piedalīties cirka izrādēs. 30. gadu sākumā devā uz Urāliem, kur kļuva vispirms par Serovas pilsētas (tolaik Nadeždinska) cirka direktoru, vēlāk — par rūpnīcas "Uralmaš" kluba direktoru. No 1940. līdz 1945. gadam bija Sverdlovskas cirka direktors.[2]
Otrā pasaules kara gados nodeva savas medaļas un citas balvas "PSRS Aizsardzības fondam", lai no pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem uzbūvētu tanku «За Родину», par ko saņēma telegrammu ar personīgu pateicību no Staļina.[1] Jekaterinburgas muzejā saglabājusies vēl otra Veilanda-Šulca čempiona josta, kura izrotāta ar dārgakmeņiem un zelta nozīmēm no citām uzvarām, kas gūtas pirms Pirmā pasaules kara.[2]
Visus pēckara gadus kā treneris strādāja Sverdlovskas dzelzceļa sporta klubā "Lokomotīve". Nodzīvoja garu mūžu, sasniedzot 101 gadu vecumu. Miris Sverdlovskā. Apbedīts Širokorečenskas kapsētā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Родословная борца Вейланд-Шульц (krieviski)
- ↑ 2,0 2,1 «ВЕЙЛАНД-ШУЛЬЦ КРИСТАП КРИСТАПОВИЧ». Спорт на Урале (krievu). http://sportufo.ru/. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-28. Skatīts: 2020-09-14.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristaps Veilands-Šulcs.- Potapova, N.. "Kristapam Veilandam-Šulcam — 100". Rīgas Balss (Nr. 54 (05.03.1985)): 7. lpp.
- «Kristaps Veilands -Šulcs». Cīņas pirmsākumi Latvijā. cinas-sports.webnode.lv. Skatīts: 2020-09-14.
 | Šī cīkstoņa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |