Kristaps Valters (jurists)

Kristaps Valters (1861—1944) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1920-1929; 1933—1934).

Kristaps Valters
Senators
Amatā 1918. gada 7. decembris — 1934. gada 21. novembris
Dzimšanas dati	1861. gada 18. decembrī Kuldīgas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miršanas dati	1944. gada 5. novembrī (82 gadu vecumā) Kuldīgas pagasts, Latvijas ģenerālapgabals (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Profesija	jurists
Augstskola	Maskavas universitāte

Dzīvesgājums

Dzimis 1861. gada 18. decembrī Kuldīgas pagasta Dindžās (tagad Rumbas pagasts) lauksaimnieka Kristapa Valtera un viņa sievas Annas, dzimušas Vidiņas, ģimenē. Mācījās Kuldīgas pagastskolā, tad Kuldīgas ģimnāzijā (1875—1877, 1886—1888). 1890. gadā piedalījās Rīgas Latviešu biedrības etnogrāfisko materiālu vākšanas ekspedīcijā pa Lejaskurzemi.

Studēja Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru 1893. gadā absolvēja ar II šķiras diplomu. 1893. gada jūlijā— septembrī bija laikraksta “Dienas Lapa” galvenais redaktors, tad no 1894. gada privātadvokāts un zvērināta advokāta palīgs Rīgā (1896). 1897. gadā Valteru apcietināta jaunstrāvnieku lietā un viņš sešas nedēļas atradās apcietinājumā. 1904. gada 3. maijā ieguva zvērināta advokāta tiesības, līdztekus no 1904. gada oktobra līdz 1905. gada jūlijam bijis laikraksta “Dienas Lapa” redaktors un līdzizdevējs. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Maskavu, 1917. gadā pārcēlās uz Tērbatu, kur darbojās bēgļu palīdzības organizācijās.

1918. gadā Valters atgriezās Latvijā un 1918. gada 7. decembrī kļuva par Latvijas Senāta senatoru Administratīvajā departamentā, piedalījās Latvijas tiesu pagaidu nolikuma izstrādē. 1919. gada 2. oktobrī viņu ievēlēja par Latvijas Senāta Administratīvā departamenta priekšsēdētāju, bet 1920. gada 3. jūnijā arī par priekšsēdētāju Kopējām rīcības un tiesas sēdēm un Latvijas Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāju. No 1922. gada 16. novembra viņš bija Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis.

Pēc Ulmaņa apvērsuma senators Kristaps Valters 1934. gada 21. novembrī lūdza viņu atbrīvot no amata un 1934. gada 5. decembrī atsāka strādāt par zvērinātu advokātu Rīgā. Pēc Latvijas okupācijas atgriezās tēva mājās un no 1941. gada janvāra strādāja Kuldīgas juridiskajā konsultācijā par advokātu. Vācu okupācijas laikā 1941. gada 21. augustā bija zvērināts advokāts Kuldīgā. Miris 1944. gada 4./5. novembrī Dindžās.

Ģimene

1894. gadā apprecējās ar Emmu Galviņu (1872—1941), meita Anna Eleonora, precējusies Fogelmane (1898—1989), zvērināta advokāta palīdze, padomju okupācijas laikā izsūtīta, dēls Nikolajs Valters (1900—1979), zvērināts advokāts, miris Beļģijā.

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis, II šķira (1926)

Latvijas Senāts 1925. gadā. No kreisās: senatori A. Haritonovskis, F. Blūms, Fr. Zilbers, K. Puriņš, A. Gubens, A. Sīmanis, K. Valters, K. Ozoliņš, A. Lēbers, J. Kalacis, B. Nagujevskis, A. Pētersons.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: amats izveidots Kārlis Ozoliņš	Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs 1920. gada 3. jūnijs — 1929. gada 11. janvāris 1933. gada 23. novembris — 1934. gada 12. jūnijs	Pēctecis: Miķelis Gobiņš Aleksandrs Gubens