Miķelis Gobiņš (1866—1931) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1929–1931).

Miķelis Gobiņš
Senators
Amatā
1918. gada 19. decembris — 1931. gada 27. janvāris

Dzimšanas dati 1866. gada 29. oktobrī
Kārzdabas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1931. gada 27. janvārī (64 gadu vecumā)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Maskavas universitāte

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1866. gada 29. oktobrī Kārzdabas pagastā latviešu pareizticīgā priestera Andreja Gobiņa ģimenē. Mācījās ģimnāzijā Rīgā, tad Kuldīgas ģimnāzijā.

No 1888. gada studēja Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru 1892. gadā absolvēja ar II šķiras diplomu. Piedalījās Maskavas Latviešu studentu vakaros. Atgriezies Latvijā, bija zvērināta Jelgavas advokāta A. Stērstes palīgs, no 1897. gada zvērināts advokāts Jelgavā. 1901. gada martā viņu iecēla par Jelgavas–Bauskas Zemesgrāmatu nodaļas sekretāru. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju.

1918. gadā Gobiņš atgriezās Latvijā un 19. decembrī tika iecelts par Latvijas Senāta senatoru, Latvijas SPR laikā darbojās Tieslietu komisariāta Likvidācijas nodaļā. 1919. gada 2. oktobrī viņu ievēlēja par Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētāju, no 1922. gada oktobra viņš bija Augstākās disciplinārās tiesas priekšsēdētājs. Izdevuma “Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” pirmais redaktors. Līdztekus viņš no 1924. gada bija a/s “Rīgas Uniona banka” padomes priekšsēdētājs. 1929. gada 11. janvārī Gobiņu kā gados vecāko ievēlēja par Latvijas Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāju.

Miris 1931. gada 27. janvārī Rīgā, abglabāts Meža kapu Garnizona draudzes kapu nodalījumā.[1]

Ģimene labot šo sadaļu

Pirmā sieva Helēne Elizabete Šarlote Gobiņa (1865-?), meita Tatjana (1902–?), otrā sieva Marianna Elīza Baltiņa (1871-?).

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Latvijas Senāta senatori, senāta prokurori un sekretāri 1926. gadā. Sēž no kreisās senatori A. Sīmanis, A. Gubens, M. Gobiņš, K. Valters, K. Ozoliņš, A. Lēbers, B. Nagujevskis. Stāv no kreisās F. Kamradziuss, A. Pētersons, A. Haritonovskis, J. Kalacis, E. Bite, Volkovs, V. Kaders, A. Zonne.

Atsauces labot šo sadaļu

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kristaps Valters
Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs
1929. gada 11. janvāris1931. gada 27. janvāris
Pēctecis:
Kārlis Ozoliņš