Kristālu ala
Kristālu ala (ukraiņu: Кришталева печера) ir ģipša iežos izveidojusies karsta alu sistēma Ukrainā, Podolijas augstienē.[1] Administratīvi atrodas Ternopiļas apgabala Čortkivas rajonā, Cihankas upes ielejas malā dienvidos no Krivčes ciema.[2] Alas labirintu kopgarums ir ap 26,6 km un tā tiek uzskatīta par pasaulē garāko ģipša iežu alu. 1968. gadā ala noteikta par Ukrainas valsts nozīmes ģeoloģisko pieminekli.
| Kristālu ala | |
|---|---|
 | |
  Kristālu ala  Kristālu ala | |
| Atrašanās vieta |
 Krivče, Ternopiļas apgabals, Ukraina |
| Koordinātas | 48°41′20″N 26°05′20″E / 48.68889°N 26.08889°EKoordinātas: 48°41′20″N 26°05′20″E / 48.68889°N 26.08889°E |
| Augstums | 226 m |
| Garums | 26 623 m |
| Tilpums | 105 000 m³ |
| Atklāšana | 1721 |
| Ieejas | 2 |
| Piekļuve | 2500 m |
| Mājaslapa |
www |
 Kristālu ala Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuAla pirmoreiz minēta 1721. gadā izdotajā poļu jezuītu mūka Gabriela Ržačinska grāmatā «Polijas Karalistes dabas vēsture». Alu pirmais sistemātiski pētījis inženieris Kļims Gutkovskis 1908.—1914. gados, kurš sastādījis eju karti un piešķīris galvenajām ejām nosaukumus. 1928.—1931. gadā alu pētīja Podolijas novadpētnieki Ļvivas Universitātes arheoloģijas profesora Leona Kozlovska vadībā, kā rezultātā tika sastādīta precizēta alas karte.
1946. gada martā NKVD reida laikā alā slēpās OUN-UPA dalībnieki. Kad viņi atteicās padoties, čekisti uzspridzināja alas ieeju un tā aizgruva. Ieeju atraka 1961. gadā, bet 1963.—1963. gadā tika sastādīta pirmā pilnīgā alas karte, nosakot alas kopgarumu 17,8 km. Ieeja tika aprīkota ar pakāpieniem un durvīm, tajā ierīkoja apgaismojumu. Ala kļuva par populāru tūrisma objektu, gadā to apmeklēja līdz 70 000 cilvēku.
Apraksts
labot šo sadaļuAla izveidojusies, pazemes ūdeņiem izskalojot viegli šķīstošos ģipša slāņus apkārtējos iežos. Alas ejas un zāles izvietojušās vairākos līmeņos. Alās daudz stalaktītu, uz sienām izveidojušies dažādu krāsu ģipša kristāli. Mūsdienās izpētītais alas kopgarums ir ap 26 623 metru, kopējā platība — 37 730 m², kopējais tilpums — 105 000 m³.[3] Vidējais eju platums ir ap 2 m, maksimālais — 25 m, vidējais augstums — 2,7 m, maksimālais — 10 m. Alā valda pastāvīgs klimats. Gaisa temperatūra alā ir no 13—10,2 °C vidusdaļā līdz 9,3 °C perifērijā. Vērojama vāja gaisa cirkulācija, gaisa plūsmas ātrums 0,15—0,8 m/s. Gaisa mitrums 93—100 %.
Galerija
labot šo sadaļu-
«Zilonis» -
«Buļļa galva» -
Kristālu ala -
Viens no alas koridoriem -
Kristālu ala
.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kristāla stalaktītu ala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 392. lpp.
- ↑ snap.com.ua Печера Кришталева (Кривченська)
- ↑ Кадастр печер та порожнин України. Печера Кришталева
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristālu ala.