Šamils
Šamils (arābu: شامل الداغستاني, avāru: Шами́л, 1797—1871) bija avāru garīdznieks un kaukāziešu brīvības cīnītājs.[1] Ziemeļkaukāza imams (1834—1859) un viens no Dagestānas un Čečenijas kalniešu līderiem cīņās pret Krievijas Impērijas ekspansiju.
| Šamils | |
|---|---|
|
شامل الداغستاني Шами́л | |
 Šamila fotoportrets (1859) | |
| Personīgā informācija | |
| Dzimis |
1797. gada 26. jūnijā Gimri, Dagestāna |
| Miris |
1871. gada 4. februārī (73 gadi) Medīna, Hidžāzs, Osmaņu impērija |
| Tautība | avārs |
| Dienesta informācija | |
| Kaujas darbība | Kaukāza karš |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1797. gada 7. jūlijā tagadējās Dagestānas Gimri aulā. Mācījās avāru medresēs pie dažādiem islāma skolotājiem ne tikai Korānu, bet arī arābu valodas gramatiku, loģiku un retoriku. 1830. gadā pievienojās sūfiju brālībai. Bija Dagestānas imāma Gazi Muhameda (Гъази-МухІаммад, 1794/1795—1832) draugs un līdzgaitnieks cīņā pret Krievijas Impērijas karaspēku. Dažus gadus pēc tam, kad 1832. gadā Gazi Muhameds krita Gimras aizstāvēšanas kaujā, Šamilu 1834. gadā ievēlēja par jauno imamu. Pēc tam, kad 1834. gadā Šamils uzvarēja ģenerālmajora Mihaila Lanska karaspēka vienību kaujā pie viņa dzimtā Gimri aula, viņam piebiedrojās arvien vairāk Dagestānas un Čečenijas kalniešu karavadoņu. Tomēr 1839. gadā ģenerālleitnanta Paula Grabbes vadītais karaspēks sakāva Šamila sabiedrotos pie Ahulgo cietokšņa, bet viņam pašam izdevās izglābties un aizbēgt uz Čečeniju.
Kad 1840. gada pavasarī čerkesi iznīcināja vairākus krievu fortus, Krievijas armija koncentrējās uz Čerkesijas Melnās jūras piekrastes pakļaušanu. Tādēļ līdz 1843. gadam Šamilam izdevās dubultot imamāta teritoriju Dagestānā, iekarojot Avāru hanisti. Viņš izveidoja trīs līmeņu hierarhiju, kurā bija aulu vecākie, apgabalu karavadoņi un imamāta centrālā valdība. 1845. gadā Šamila armija gandrīz pilnībā iznīcināja Kaukāza gubernatora Mihaila Voroncova sūtīto karaspēku. 1846. gadā Krievijas stratēģija mainījās, uzbrukumus veicot mazākām vienībām. Līdz 1853. gadam Šamila armija bija spiesta atkāpties no Čečenijas. Tomēr Kaukāza pakļaušanu pārtrauca Krimas karš. Šamils iebruka Kahetijas pilsētā Cinandali 80 km attālumā no Tbilisi, bet tika sakauts.[2]
Pēc 1856. gada Krievijas Impērija Ziemeļkaukāzā sakoncentrēja 250 000 kareivju lielu armiju, kas ļāva vienlaikus īstenot vairākas lielas uzbrukuma kampaņas. Kad 1859. gada aprīlī krievi ieņēma imama rezidenci Vedeno cietoksnī, Šamils atkāpās uz Dagestānu. 25. augustā Krievijas karaspēks iznīcināja Šamila pēdējo lielo vienību Gunibas aulā, imams krita krievu gūstā un tika deportēts uz Krieviju. 10. oktobrī viņš sasniedza nometinājuma vietu Kalugas pilsētā.
1870. gadā ķeizars Aleksandrs II Šamilam atļāva doties svētceļojumā uz Meku, un viņš nomira 1871. gada 16. februārī netālu no Medīnas mūsdienu Saūda Arābijā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 457. sleja.
- ↑ «Caucasian War of 1817–64». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. decembrī. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šamils.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |