Krievu Atbrīvošanas armija
Krievu Atbrīvošanas armija (krievu: Русская освободительная армия, vācu: Russische Befreiungsarmee), pazīstama arī kā ROA, bija pretpadomju militārā vienība, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās Trešā reiha pusē. ROA formāli bija Krievijas Tautu atbrīvošanas komitejas bruņotie spēki ģenerāļa Andreja Vlasova vadībā.
| Krievu Atbrīvošanas armija krievu: Русская освободительная армия | |
|---|---|
 Ģenerālis Vlasovs pārbauda ROA karavīrus | |
| Darbība | 1943 (kā Osttruppen) / 1944 (oficiāli), kā KONR bruņotie spēki – 1945 |
| Allegiance |
.svg){kind=small} (līdz 1945. gada janvārim) Krievijas Tautu atbrīvošanas komiteja (no 1944. gada novembra) |
| Tips |
kājnieki Gaisa spēki |
| Lielums | 125 000 karavīri (1945) |
| Nickname(s) | Vlasovieši ("Vlasovtci") |
| March | We Are Marching in Wide Fields (Mēs soļojam pa plašiem laukiem) |
| Komandieri | |
| Ievērojami komandieri |
Andrejs Vlasovs (no 1945. gada janvāra) Sergejs Bunjačenko Mihails Meandrovs |
| Ordeņi | |
| Emblēma |
 |
| KONR and ROA karogi |
 |
.svg)
To veidoja galvenokārt brīvprātīgie no padomju pārbēdzējiem, karagūstekņiem un baltās emigrācijas dalībniekiem. 1945. gada sākumā tajā bija aptuveni 200 000 karavīru. Visa perioda laikā ROA emblēmu nēsāja aptuveni 800 000 karavīru, lai gan ne visus no viņiem ROA vadība bija atzinusi.
Tā piedalījās nelielās militārās operācijās pret Sarkano armiju. 1945. gada maijā ROA 1. divīzija atbalstīja pretvācu sacelšanos Čehoslovākijā un atbrīvoja Prāgu. Lielākā daļa ROA karavīru padevās Rietumu sabiedroto spēkiem, tika internēti un lielākoties nodoti PSRS.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu Atbrīvošanas armija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)