Krievu—turku karš (1676—1681)

Krievu-turku karš (1676—1681) bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem Ukrainā.

Krievu-turku karš (1676–1681)
Daļa no Krievu-turku kariem
Čihirinas kauja (1678)
Datums 1676—1681 Vieta Ukraina Iznākums Bahčisarajas miera līgums
Karotāji
Krievijas cariste, Slobodas Ukraina	Osmaņu impērija, Krimas haniste, Ukrainas kazaku hetmanāts
Komandieri un līderi
Fjodors III Ivans Sirko	Mehmeds IV, Selims I Girejs, Petro Dorošenko, Jurijs Hmeļņickis

Vēsture

Kara iemesls bija Osmaņu impērijas mēģinājums iejaukties Krievijas—Polijas konfrontācijā un pārņemt kontroli pār labā krasta Ukrainu.

Kara sākumā Ukrainas kazaku hetmanis Petro Dorošenko ieņēma Bohdana Hmeļnicka galvaspilsētu Čihirinu, taču cieta sakāvi un nokļuva gūstā. Nākamajā gadā Osmaņu armija Ibrahima Pašā vadībā kopā ar kazakiem (jaunā hetmaņa Jurija Hmeļnicka karaspēku) ielenca Čihirinu. Tikai 1678. gada vasarā osmaņu armijai lielvezīra Kara Mustafas Pašā vadībā izdevās ieņemt pilsētu, bet to drīzumā atkal pameta.

Karš beidzās ar Bahčisarajas miera līgumu 1681. gada 13. janvārī, kas paredzēja 20 gadu pamieru. Dņepru noteica kā demarkācijas līniju starp Krievijai un Osmaņu impērijai pakļautajiem ukraiņu kazakiem. Osmaņu impērija saglabāja Podolijas provinci, taču atzina Krievijas dominanci Dņepras Kreisā krasta Ukrainā un Zaporižjas Sečā.

• 
  Cars Fjodors III
• 
  Sultāns Mehmeds IV
• 
  Lielvezīrs Kara Mustafa Pašā
• 
  Hetmanis Petro Dorošenko
• 
  Hetmanis Jurijs Hmeļnickis
• 
  Atamans Ivans Sirko
• 
  Zaporižjas kazaki raksta atbildi sultānam Mehmedam IV (no 1880. līdz 1891. gadam gleznojis Iļja Repins