Krievijas Federācijas autonomais apgabals
Krievijas Federācijas autonomais apgabals ir Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma veids.
Karte | Karogs | Ģerbonis | Autonomais apgabals | Nosaukums krievu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[1] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Ebreju autonomais apgabals | Еврейская автономная область | Birobidžana | 36 266 | 168 368 | 2 | 5 | 1934. gada 7. maijs | UTC+10 | Tālie Austrumi | RU-YEV |
Likvidētie un pārveidotie Krievijas PFSR autonomie apgabali
labot šo sadaļuEiropas daļas austrumos
labot šo sadaļu- Pievolgas vācu autonomais apgabals (АО немцев Поволжья, 1918), no 1923. gada Volgas Vācu APSR, likvidēta 1941. gadā
- Votu autonomais apgabals (Вотская АО, 1920), tad Udmurtu AA (Удмуртская АО, 1932), no 1936. gada Udmurtijas APSR
- Čuvašu autonomais apgabals (Чувашская АО, 1920), no 1925. gada Čuvašijas APSR
- Mariešu autonomais apgabals (Марийская АО, 1920), no 1936. gada Mari APSR
- Mordviešu autonomais apgabals (Мордовская АО, 1930), no 1934. gada Mordvijas APSR
- Komiešu (Zirjanu) autonomais apgabals (АО Коми (Зырян), 1921), no 1936. gada Komi APSR
Eiropas daļas dienvidos
labot šo sadaļu- Adigejas (čerkesu) autonomais apgabals (Адыгейская (Черкесская) АО, 1922), tad Adigejas AA (Адыгейская АО, 1928), no 1992. gada Adigejas Republika
- Kalmiku autonomais apgabals (Калмыцкая АО, 1920), no 1935. gada Kalmikijas APSR (bija likvidēta 1943-1957)
- Kabardiešu autonomais apgabals (Кабардинская АО, 1921), no 1922. gada Kabardijas-Balkārijas AA (Кабардино-Балкарская AO), no 1936. gada Kabardijas-Balkārijas APSR
- Karačajas-Čerkesijas autonomais apgabals (Карачаево-Черкесская АО, 1922), 1926. gadā sadalīja Karačajas AA (1926-1943) un Čerkesijas AA, 1957. gadā atkal apvienoja
- Čečenu autonomais apgabals (Чеченская АО, 1922) un Ingušu autonomais apgabals (Ингушская АО, 1924), 1934. gadā apvienoja Čečenijas-Ingušijas AA, 1936. gadā Čečenijas-Ingušijas APSR
- Ziemeļosetijas autonomais apgabals (Северо-Осетинская АО, 1924), no 1936. gada Ziemeļosetijas APSR
Sibīrijā un Tālajos Austrumos
labot šo sadaļu- Oiratu autonomais apgabals (Ойратская АО, 1922), no 1932. gada Oirotu AA (Ойротская АО), no 1948. gada Kalnu Altaja AA (Горно-Алтайская АО), no 1992. gada Altaja Republika
- Hakasu autonomais apgabals (Хакасская АО, 1930), no 1991. gada Hakasijas Republika
- Tuviešu autonomais apgabals (Тувинская АО, 1944), izveidoja no anektētās Tivas Tautas republikas, 1961. gadā pārveidoja par Tivas APSR
- Burjatu-mongoļu autonomais apgabals (Бурят-Монгольская АО, 1921) un Mongoļu-burjatu autonomais apgabals (Монголо-Бурятская АО, 1921), 1923. gadā apvienoja Burjatu-mongoļu APSR
Vidusāzijā
labot šo sadaļu- Karakirgīzu autonomais apgabals (Кара-Киргизская АО, 1924), no 1925. gada Kirgīzu AA, no 1926. gada Kirgīzijas APSR, no 1936. gada Kirgīzijas PSR
- Karakalpaku autonomais apgabals (Каракалпакская АО, 1925), no 1932. gada Karakalpakijas APSR, no 1936. gada Uzbekijas PSR sastāvā
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Krievijas iedzīvotāju skaits (2015)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. martā. Skatīts: 2020. gada 15. septembrī.